Pat dievu dievs, īstenības radītājs un tās kārtības sargs, izrādās iesprostots paša realitātes mākslīgumā. Tas, kas sākotnēji šķiet spēcīgs un skaists, patiess un īsts, spēles gaitā izrādās viņa pašpārliecinātības diktēti nožēlojami pūliņi. Kopš dienas, kad dievi uzmeistaroja sev teatrālo skatuvi, kurā pašiem nemitīgi izrādīties, tie nekad nav bijuši tik ļoti cilvēcīgi un cilvēki – tik ļoti pakļauti viņu žēlastībai,” iestudējuma koncepciju skaidrojis režisors Stēfans Herheims. Pirmizrāde 2006. gada 21. aprīlī, atjaunojuma pirmizrāde 2013. gada 8. Martā. Lasiet par Rihardu Vāgneru Gētes institūta Latvijā mājas lapā: www.goethe.de/latvija/vagnersDiriģents: Korneliuss Meisters, Joana Malvica Režisors: Stēfans Herheims Atjaunojuma režisore: Terēze ŠmiteLomās:Votāns: Frederiks Seterstrēms, Ralfs Lukass Donners: Armands Siliņš Fro: Andris Ludvigs Loge: Jērans Eliasons Fafners: Krišjānis Norvelis Fazolts: Rihards Mačanovskis Alberihs: Olivers Cvargs Mīme: Bengts Ula Morgnijs Frika: Martina Dike Freija: Dana Bramane Erda: Ļubova Sokolova, Ilona Bagele Voglinde: Julianna Bavarska Velgunde: Aira Rūrāne Floshilde: Kristīne Zadovska Biļetes operas kasē, Biļešu paradīzes kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv
Reinas zelts
Punduris Alberihs nolād mīlestību, lai nozagtu Reinas meitu sargāto zeltu. Viņš izkaļ maģisku gredzenu, taču drīz to iekāro dievu valdnieks Votāns, kas grib glābt sievas māsu no milžiem. Satriektais Alberihs nolād zaudēto dārgumu – visi, kas to iegūs, mirs... “Visi varoņi Gredzena spēlē izmanto jebkādus līdzekļus cīņā par varu un tiesībām veidot realitāti , kas viņiem pašiem šķistu jēgpilna.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.