Rīgas festivāls. Džons Keidžs. Audiovizuāla performance četrām klavierēm

2012. gads aizritēja Džona Keidža simtgades zīmē. Džons Keidžs (1912–1992) bija viens no ietekmīgākajiem un provokatīvākajiem 20. gadsimta komponistiem un domātājiem. Viņš pazīstams kā jaunu tembru meklētājs un drosmīgs eksperimentētājs, kurš azartiski rīkoja performances un hepeningus, apbrīnoja klusumu un cīnījās par skaņas “cilvēktiesībām”.

Viens no šī amerikāņu skaņraža radikālākajiem teicieniem Sounds we hear are music (“Viss, ko dzirdam, ir mūzika”) satricināja līdzšinējos priekšstatus par mūziku un tās uztveri, pozicionējot pavisam jaunu pārliecību – jebkura skaņa ir mūzika, ja vien tajā attiecīgi ieklausās. Keidžs mēdza pārbūvēt mūzikas instrumentus, pielāgojot tos savām skaniskajām idejām, kā arī par mūzikas instrumentiem padarīja sadzīves priekšmetus, kuru skaniskais pielietojums uz skatuves klausītājiem nebija iedomājams. Jura Žvikova sagatavotajā performancē iepazīstam gana daudzveidīgu Džonu Keidžu. Pianists sēdīsies pie dažādiem taustiņistrumentiem – tiks lietotas parastās klavieres, sagatavotās jeb preparētās klavieres un bērnu spēļu klavieres, kādas daudzi no mums atcerēsies savulaik bērnudārza rotaļlietu arsenālā redzējuši. Kopā ar pianistu šajā programmā piedalīsies arī dejotājs un videorežisors Roberts Rubīns, kura veidotās projekcijas, kā vienmēr, sniegs neuzkrītošu vizuālu papildinformāciju. Par sagatavotajām klavierēm žurnāla “Mūzikas Saule” 2012. gada laidienā Juris Žvikovs stāsta: “Kad spēlēju Keidža sonātes un interlūdijas, klavieres ir pilnas ar skrūvēm, plastikas gabaliņiem, dzēšgumiju. Drīz kļūšu par veikala K-rauta pastāvīgo klientu, jo pērku skrūves un eksperimentēju. Lai atskaņotu šos darbus, man jānēsā līdzi koferītis ar dažāda diametra skrūvēm. Skaņa ir ļoti interesanta, manuprāt, un pats labākais ir tas, ka šī mūzika neskan vis vecmodīgi, bet gan pilnīgi maģiski un brīnumaini.” Programmā: “Sonātes un interlūdijas sagatavotām klavierēm”, “Svīta rotaļklavierēm”, vēl kādas miniatūras un, visticamāk, neiztiksim arī bez hrestomātiskā opusa “4:33” jeb četrarpus minūtēm ambienta klusuma. Juris Žvikovs klavierspēli apguvis Jelgavas mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Luksemburgas konservatorijā, Pībodija konservatorijā Baltimorā. Viņa skolotāji bijuši Zigrīda Šillere, Jānis Lielmanis, Arnis Zandmanis, Teofils Biķis, Marko Krauss, Roberts Makdonalds. Juris Žvikovs ir vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 1994, nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 par izcilu darbu ansamblī. Uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri. Sniedzis solokoncertus Latvijā un citās valstīs. Piedalījies Gidona Krēmera festivālā Lokenhauzā. JVLMA docents. Sniedzis meistarklases Eiropas un ASV mūzikas augstskolās. Ieskaņojis Latvijas komponistu klaviermūzikas antoloģisku dubultalbumu. Divas reizes ieguvis Fulbraita stipendiju – 1996. gadā studijām Baltimorā un 2009. gadā pedagoģiskam darbam Kalifornijas Mākslu institūtā.Piedalās: Juris Žvikovs (klavieres), Roberts Rubīns (video). Programmā: Džons Keidžs. Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv