Arī pašiem veļiem, aizgājušo senču dvēselēm, ir daudz vārdu: velēnieši, gari, gariņi, dieviņi, iļģi, ķauķi, paurīši, urguči, vecajie, ēni, māžekļi.Pēc tautas nostāstiem: Priekš veļu vakara to dienu visi mājas ļaudis taisījās uz veļu saņemšanu: sievietes vārīja gardus ēdienus, sevišķi biezu putru, vīrieši sataisīja rijā garus galdus, kaktos saslēja meijas jeb izpušķoja veļu nodomāto mitekli ar citiem zaļumiem. Puiši taisīja vairāk durkņus, kur vakarā varētu skalus kārt un veļiem būtu gaišāka ēšana. Vakaram metoties, garie galdi tika piekrauti ar visādiem ēdieniem un tad logus un durvis attaisījuši vaļā, lai veļiem būtu vieglāka ienākšana.Aicinām ņemt līdzi cienastu veļiem!
Veļu vakars kopā ar folkloras kopu Grodi
Kad naktis kļūst garākas par dienām, lauku darbi ir padarīti un pār zemi bieži nolaižas migla, klāt ir veļu laiks, dažādos Latvijas novados saukts arī par garu dienām, ķauķu laiku, dievainēm, dvēseļu dienām, tēvu dienām, paminkām, iļģu laiku un vēl citādi. Daudzviet tas turpinājies no Miķeļiem līdz Mārtiņiem, citur īsāku laiku, citur – ilgāku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.