Bieži šis spēks ir metonīmisks.” Gleznas tapšana ietver kustību izvērstu telpā. Attēla izplešanās spēks iegūst fizisku, vielisku transformāciju. Cilvēks, atrodoties nemitīgā kustībā, savu attiecību un pārvietošanās trajektoriju veido cieši saistītu ar telpiskiem nosacījumiem. Savukārt telpas uztvere mainās atkarībā no skata punkta, pieredzes, uztveres un vēl neskaitāmiem nosacījumiem. Lēmumi par gleznas attīstību tiek pieņemti tapšanas procesā, mijiedarbojoties sākotnējai idejai ar pašu attīstības procesu. Viss šis laikā izvērstais process gleznā atklājas vienlaicīgi, un tas sevī ietver informāciju, kas top līdz ar gleznu un iepriekš nav paredzama. “Turklāt ir tiesa, ka redzējums ir pakārtots kustībai. Mēs redzam tikai to, ko uzlūkojam. Kas gan būtu redzējums bez acu kustībām, un kā gan acu kustības nesajauktu lietas, ja tās būtu tikai refleksīvas vai aklas, ja acīm nebūtu savu taustekļu, savas gaišredzības, ja redzējums jau iepriekš nebūtu tajās?” M. Merlo-Pontī Strādājot pie izstādes “Skatiena attālumā” savu uzmanību esmu koncentrējusi uz attiecībām starp redzamo un ieraudzīto, starp attēlu un objektu, kustības (gan acu skata, gan fiziski telpisko) izvērsumu un tās fiksāciju.Vineta Kaulača, 2014
Vineta Kaulača. Skatiena attālums
Kurā mirklī garāmslīdošais kļūst par klātesošu, piedzīvotu un mainīgais par pastāvīgo? Kas ir tas spēks, kas liek atgriezties pie kādas situācijas, attēla, vārda? Aprakstot skatiena spēku fotogrāfiski iegūtā attēlā, R. Barts izceļ punctum, spontanitāti un reizē redzamā saliedētību ar iekšējo pieredzi: “Lai arī punctum ir kā zibsnis, tam, vairāk vai mazāk virtuāli, piemīt izplešanās spēks.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.