Tas ir rituāls – jau 21. reizi gada sākumā Parīzē pulcējas kino industrijas pārstāvji un žurnālisti, kuri tiek iepazīstināti ar Francijas filmu nozares aktuālo piedāvājumu turpmākajam gadam. Kino tirgū tiek slēgti darījumi (svaigākās franču filmas iegādājas izplatītāji, televīzijas kanāli, aviokompānijas), savukārt plašsaziņas līdzekļu pārstāvji pārplūst no viena luksusa viesnīcas numura uz citu, lai mežonīgā tempā uzdotu jautājumus filmu veidotājiem.
Sinefilu šarms
Franču kino dinastijas pārstāvis aktieris Luijs Garels prezentē savu otro režijas darbu – romantisku drāmu ar negaidītiem komēdijas un trillera elementiem Uzticīgais vīrs/L’homme fidèle. Luijs izstaro rūdīta sinefila šarmu un neslēpj, ka uzņemšanas laukumā no jaunas puses iepazinis savu dzīvesbiedri Letīciju Kastu. Viņa komunikācijā ar medijiem žilbina ar skaistumu un kompaktu, nesamākslotu poētiskumu atbildēs.
Franču autorkino ikona Klēra Denī aizraujoši stāsta par cietuma drāmu Augstā dzīve/High Life, kuras darbība risinās kosmosā un kuras bagātajā aktieru buķetē izceļas Roberts Petinsons un Žiljeta Binoša. Aktieris Vensāns Kasels, popularizējot režisora Žana Fransuā Rišē vēsturisko drāmu Parīzes imperators/L’empereur de Paris, demonstrē perfektu savā pašreizējā dzīvesvietā Brazīlijā gūto iedegumu un aicina augustā apmeklēt viņa rīkoto brazīliešu mūzikas festivālu Biaricā. Radikālu, šokējošu, seksa, vardarbības, narkotiku un alkohola vīziju uzlādētu filmu režisors Gaspārs Noē pārsteidz ar maigumu un siltumu.
Kino, režisoru un aktieru jaundarbu popularizēšanai globālā mērogā ir ārkārtīgi liela loma – šo misiju jau septiņus gadu desmitus pilda organizācija UniFrance, kura arī apkopo statistikas datus.
Gads bez hitiem
2018. gada franču kino sasniegtie rezultāti nav iepriecinoši – salīdzinot ar 2017. gadu, pamatīgi samazinājies gan ārzemēs pārdoto biļešu skaits uz franču filmu seansiem (40 miljoni apmeklējumu, kas ir par 52% mazāk nekā 2017. gadā), gan kases ieņēmumi (237 miljoni eiro; kritums – 51%). Ārzemju kinoteātros pērn tika demonstrētas 665 franču filmas (kritums – 3,8%).
Otro reizi pēdējos piecos gados franču filmas pasaulē noskatījušies mazāk cilvēku nekā pašā Francijā (2018. gadā Francijā pārdoti 77 miljoni biļešu uz franču filmām). Par vislielāko franču filmu eksporta tirgu pērn kļuvusi Itālija (3,94 miljoni biļešu), kas apsteigusi ASV un Kanādas daļu, kurā runā angļu valodā (3,92 miljoni), Beļģiju un Luksemburgu (2,93 miljoni), Spāniju (2,92 miljoni) un Vāciju (2,78 miljoni).
Pagājušā gada neapmierinošie rezultāti ir skaidrojami ar to, ka uz ekrāniem neiznāca tādi grāvēji kā 2017. gada lielākie franču hiti – režisora Lika Besona piedzīvojumu filma Valeriāns un tūkstoš planētu pilsēta (30,4 miljoni pārdotu biļešu 2017. gadā) un animācijas filma Balerīna (12,7 miljoni).
2018. gada komerciāli veiksmīgākā franču filma pasaulē bijusi režisora Franka Gastambida Taxi 5, kuru producējis Liks Besons un viņa kino impērija EuropaCorp. Ārpus Francijas to noskatījušies 2,44 miljoni cilvēku, kases ieņēmumi – 10,2 miljoni eiro.
Pērn skatītāji pasaulē devuši priekšroku franču komēdijām (31,8%), trilleriem un piedzīvojumu filmām (23,7%), drāmām (23,1%) un animācijai (7,1%).
Par gada populārāko franču dokumentālo filmu kļuvis režisora Toma Volfa rūpīgi, smalki veidotais Marijas Kallasas portrets Maria by Callas – operdīvas autobiogrāfisko stāstu, kurš tiek izklāstīts pirmajā personā, noskatījušies 500 000 cilvēku pasaulē. Šī filma joprojām tiek izrādīta kinoteātros.
Francijas kino industrija cer, ka 2019. gadā situācija uzlabosies – uz ekrāniem iznāks vairāku komēdiju turpinājumi, ģimenes un animācijas filmas, drāmas un autorkino zvaigžņu Fransuā Ozona, Olivjē Asajasa un Pola Verhovena darbi.
Interneta festivāls
Devīto gadu asociācija UniFrance rīko franču filmu festivālu internetā (MyFrenchFilmFestival.com), kas mēneša laikā piedāvā tiešsaistē noskatīties jaunākās franču filmas. Daudzās valstīs – arī Latvijā – šī iespēja tiek nodrošināta bez maksas. Citur par vienas pilnmetrāžas spēlfilmas skatīšanos ir jāsamaksā 1,99 eiro vai jāiegādājas filmu paka par 7,99 eiro; īsfilmas visā pasaulē ir pieejamas bez maksas). Filmas līdz 18. februārim varēs skatīties festivāla mājaslapā un piecdesmit digitālajās platformās (iTunes, Google Play, Amazon, MUBI u. c.). Tiek nodrošināti subtitri vienpadsmit valodās. Žanru amplitūda – komēdijas, trilleri, romantiskas filmas, drāmas un klasikas darbi.
Šī UniFrance iniciatīva guvusi lielu atsaucību: pērn festivāla filmas 200 valstīs tika skatītas 12 miljonu reižu. Interneta festivāls mūsdienu digitālajā realitātē ir viens no efektīvākajiem filmu izplatīšanas kanāliem. "Šī ir iespēja redzēt gandrīz trīs desmitus jaunāko franču filmu un gūt priekšstatu par to, kas notiek franču kino," saka UniFrance ģenerāldirektore Izabella Džordāno.
Konkursa programmas filmas vērtē prominentu režisoru žūrija. Tās priekšsēdētājs iepriekšējos gados ir bijis Paolo Sorrentīno, Pablo Trapero, Nikolass Vindings Refns, Mišels Gondrī, Mišels Hazanavičs un Žans Pjērs Ženē. Šogad slavenākais režisoru žūrijas loceklis ir beļģis Žako van Dormels, kurš ir neordināro fantāzijas filmu Misters Neviens un Pavisam jaunā derība autors. Kā allaž, festivālā tiek pasniegta arī skatītāju simpātiju balva un starptautiskās žurnālistu žūrijas balva.
MyFrenchFilmFestival.com ārpuskonkursa programmā var noskatīties divas klasiskas filmas – Leo Karaksa drāmu Sliktās asinis/Mauvais sang (1986) ar Žiljetu Binošu, Denī Lavānu un Mišelu Pikolī un Krisa Mārkera fotoromāna tehnikā veidoto zinātniskās fantastikas īsfilmu Skrejceļš/La Jetée (1962), kuras darbība risinās pēc Trešā pasaules kara un varoņi ceļo laikā.
Ozona žēlastība
Organizācija UniFrance, kas nodarbojas ar Francijas kino popularizēšanu pasaulē, apvieno tūkstoš producentu, režisoru, citu radošo profesiju pārstāvju, aģentu un izplatītāju. "Mums ir jāpielāgojas šā laika realitātei, mums ir jākonkurē ar Holivudu un tās grāvējiem, ar televīzijas seriāliem. Jaunieši vairs neskatās filmas tā, kā mēs skatījāmies viņu vecumā. Cilvēku paradumi ir mainījušies, mums tas viss ir jāņem vērā," sarunā ar KDi norāda Izabella Džordāno. "Es tikko runāju ar franču filmu izplatītāju Vācijā, un viņa teica, ka Vācijas televīzijā vispār vairs netiek demonstrētas vecas filmas, tikai pēdējos gados tapušās. Situācija nav vienkārša. Aktuāls ir jautājums: ko mēs skatāmies, ko mums piedāvā, un ko mēs gribam."
Izabellas Džordāno teikto papildina UniFrance prezidents Seržs Tubiana, kurš ir viena no autoritatīvākajām personībām Francijas kino industrijā. Viņš ir bijis kino kritiķis un Franču sinematēkas vadītājs. Seržs Tubiana uzsver: "Organizācijas UniFrance struktūra mums ļauj ik dienu uzturēt ciešu saikni ar producentiem, aģentiem, filmu izplatītājiem un eksportētājiem. Viņi vislabāk jūt situāciju kino tirgū un sniedz mums ļoti svarīgu informāciju. Visi ir optimisma pilni, šogad mums būs daudz labu filmu – gan komēdijas, gan autorkino darbi. Pašreiz visi gaida Fransuā Ozona drāmu Dieva žēlastība/Grâce à Dieu, tās pirmizrāde februārī notiks Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā. Šīs filmas izrādīšanas tiesības jau pārdotas 60 valstīs, vēl trūkst tikai ASV un Vācijas." Viena no galvenajām Fransuā Ozona Dieva žēlastības tēmām ir baznīca un pedofilija.
Komēdijas neaizskaramība
"Francija lepojas ar ļoti spēcīgu kino industriju. Šeit tiek ražots 300 pilnmetrāžas spēlfilmu gadā – vairāk nekā Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā un Vācijā. Žanru piedāvājums ir daudzveidīgs, un tas palīdz pretoties krīzei. Citās Eiropas lielvalstīs samazinās kinoteātru apmeklējums, turpretim Francijā tas tiek noturēts augstā līmenī – kinoteātrus apmeklē 200 miljonu skatītāju gadā," piebilst Seržs Tubiana.
Izabella Džordāno uzskata – pasaule no Francijas gaida gan spilgtu Fransuā Ozona, Žaka Odiāra, Andrē Tešinē un Benuā Žako autorkino, gan komēdijas plašam skatītāju lokam. "Pēdējos gados Latīņamerikā, Itālijā, Vācijā un Krievijā ļoti pieprasītas bijušas franču komēdijas, tas ir perspektīvs un veiksmīgs žanrs. Visi gaida nākamo hitu. Piemēram, publika Itālijā grib redzēt sociālas ievirzes komēdijas, skatītājiem ir svarīgas mūslaiku aktualitātes, un mēs varam tās pasniegt ar franču humora izjūtu un ironiju," secina Izabella Džordāno. "Šajā kontekstā ir nozīmīgi piebilst, ka Amerika vairs nespēj piedāvāt šāda tipa komēdijas. Tā ir problēma – mēs redzam mazāk labu amerikāņu komēdiju. Iespējams, visa radošā enerģija tiek ieguldīta seriālos. Mēs varam aizpildīt šo nišu un būt veiksmīgi ar savām kvalitatīvajām komēdijām lielos tirgos."
Katru gadu UniFrance pasniedz īpašu balvu par franču kinematogrāfistu sasniegumiem pasaulē. Tās slavenāko laureātu vidū ir aktrises Izabella Ipēra un Žiljeta Binoša. Pagājušajā nedēļā Parīzē godalga tika piešķirta komēdiju režisoriem Olivjē Nakašam un Ērikam Toledano – filmu Neaizskaramie (2011), Samba (2013) un Tāda ir dzīve! (2016) autoriem. Režisoru dueta filmas ārpus Francijas noskatījušies 36,6 miljoni cilvēku, kases ieņēmumi sasnieguši 253 miljonus eiro.
Pērn Holivudā uzņemts viņu komēdijas Neaizskaramie/Intouchables (stāsts par attiecībām starp paralizētu balto bagātnieku un viņa tumšādaino aprūpētāju) rimeiks Pilnīgi nesaderīgi/The Upside. Latvijā šī amerikāņu filma iznāks uz ekrāniem 8. februārī. Kritiķi uzskata, ka franču oriģināls ir daudz labāks par Holivudas kopiju (lomās – Braiens Krenstons, Kevins Hārts, Nikola Kidmena u. c.).
"Amerikāņi zaudējuši humora izjūtu, viņi ir pārņemti ar politkorektumu. Nedrīkst smieties par sievietēm, homoseksuāliem cilvēkiem… Vispār nedrīkst ne par ko smieties un jokot. Kā šādos apstākļos var radīt labu komēdiju? Tāpēc arī nesanāk, jo amerikāņu kinematogrāfisti ir kļuvuši pārāk piesardzīgi," domā Izabella Džordāno. "Savukārt mēs esam brīvi. Esam brīvības nācija un varam smieties par visu."
Tabu neeksistē
Seržs Tubiana ir pārliecināts, ka, par spīti visām grūtībām, arī pašreizējais periods ir interesants un vērtīgs no kinovēstures viedokļa. "Esmu vecs sinefils, dodu priekšroku lielajam ekrānam. Man nepatīk skatīties filmas datorā. Vakar noskatījos Nanni Moreti jauno dokumentālo filmu Santjago, Itālija. Pasaulē top labs kino, un mums ir jārada jaunas koncepcijas, kā saprast pasauli, kurā dzīvojam. Iespējams, labākais pašreiz strādājošais režisors ir Andrejs Zvjagincevs. Viņš ir jaunā kino lielmeistars. Es noskatījos Klinta Īstvuda Narkokurjeru/The Mule, un man patika. Mums Francijā ir Olivjē Asajass, Žaks Odiārs, Klēra Denī, Selīna Siamā, Romēns Gavrs, Mia Hansena-Lēve. Francijā ir daudz sieviešu režisoru. Ceturtdaļu visu šeit topošo filmu uzņem sievietes."
Kas padara franču režisores īpašas? "Viņas jūt brīvību," atbild Seržs Tubiana. "Pasaule, kuru viņas uzbur kino, ir ļoti interesanta. Režisores runā par politiku un attiecībām. Par attiecībām starp sievietēm un vīriešiem, starp vīriešiem un vīriešiem, starp sievietēm un sievietēm. Viņas runā par visu, tas ir raksturīgs franču kino – tabu neeksistē. Savukārt dažos tirgos pastāv ierobežojumi. Ķīnā demonstrētajās filmās nedrīkst atspoguļot homoseksualitāti, šādas ainas, piemēram, divu sieviešu laulības skats, tiek izgrieztas no filmām, kuras paredzētas izrādīšanai Indonēzijā, Taizemē, Kambodžā. Krievijā arī ir ierobežojumi. Tādā pasaulē mēs dzīvojam – tas ir šausmīgi, ka dažās valstīs nedrīkst atklāti runāt par kādu problēmu un politiskā spiediena dēļ vizuālie tēli tiek aizliegti," apgalvo UniFrance prezidents.
Franču filmu festivāls internetā: MyFrenchFilmFestival.com