Cienījamie, progresīvie deputāti un īpaši I. Rībenas kundze! Ir laiks sašust un rakstīt depešas! Tas nekas, ka filmu Bērniem viss kārtībā jūs, visticamāk, neesat redzējusi, taču tas nav iemesls, lai nesasauktu mazu preses brīfingu par tēmu «amoralitāte» uz mūsu ekrāniem. Kinoteātra Citadele baltie ekrāna palagi tiks noēnoti ar filmu Bērniem viss kārtībā, kas jau saņēmusi Zelta globusu kā gada labākā komēdija un ir nominēta četriem Oskariem. Protams, sašutums varētu būt mazāks nekā tas, ko pirms nedēļas deputātu lokā izraisīja Kaspara Gobas dokumentālā filma homo@lv, jo galu galā Bērniem viss kārtībā uz mūsu nodokļu maksātāju naudu neattiecas un latviešu kino arīdzan ne. (Sakritība - Gobas homo@lv Latviju pārstāvēs Berlīnes kinofestivālā, kas sākas šodien, tajā pērn ASV pārstāvēja arī filma Bērniem viss kārtībā.)
Cilvēcisko vājību komēdija
Filma Bērniem viss kārtībā ir neliela budžeta amerikāņu neatkarīgā filma, kuru veidojusi režisore ar ukraiņu uzvārdu Līza Holodenko, imigrante ASV, taču ne pirmajā paaudzē. Lūk, kādu stāstu - burvīgu cilvēcisko vājību komēdiju - mums piedāvā Holodenko kundze, kura savā filmā spējusi sapulcināt trīs ļoti labus Holivudas aktierus - «otrā kalibra» zvaigznes. Filma stāsta par ģimeni, kurā aug divi jau teju pilngadīgi bērni - puisis un meitene. (Meitenes lomā Mia Vasikovska - Alise no Tima Bērtona Alises Brīnumzemē.) Pāri, kas audzina bērnus, sauc Nika un Džūla - abas viņas ir sievietes. Nika, kuru perfekti spēlē Anete Beninga (par šo lomu saņēmusi Zelta globusu, izvirzīta arī Oskaram), ir daktere, ģimenes balsts un mugurkauls - nedaudz mačiska, nedaudz paštaisna, bieži sagurusi, pacientiņu «novesta» un vīnu, taču arī savu kādreizējo pacienti Džūlu mīloša. Džūla, kuru spēlē uz trakām lomām vienmēr gatavā Džūliana Mūra, ir mājsaimniece - bērnus uzaudzinājusi, mājās aizsēdējusies, tagad meklē savu nodarbošanos - mēģina daiļdārzniecības biznesu.
Ar šo ģimeni viss ir kārtībā - līdz brīdim, kad abi bērni nolemj atrast savu bioloģisko tēvu (Nika un Džūla pirms daudziem gadiem izmantojušas viena bioloģiskā donora sēklu, dzemdējušas katra pa bērnam no viena tēva). Lūk, te arī sākas šīs ģimenes turbulenču zona - sēklas donora identitāti jauniešiem izdodas uzzināt vieglāk par vieglu. Un tā kā no gaisa Nikas un Džūlas, un viņu bērnu ģimenes pulciņā nokrīt Pols (Marks Rufalo) - vēl viens «neformāls» viņu ģimenes loceklis, simpātisks vecpuisis, bioveikala īpašnieks, kurš līdz šim sevi nav apgrūtinājis ar īpašu atbildību.
Par 60 dolāriem
Kālab tu savulaik kļuvi par sēklas donoru, Polam vaicā viens no viņa pēkšņi iegūtajiem lielajiem bērniem. Mazs mulsuma moments - un Pola atbilde, ka, pirmkārt, viņš to nenožēlo, otrkārt, tolaik viņš bijis ļoti jauns un par šo nesarežģīto darbiņu - sēklas nodošanu - ieguvis 60 dolāru, lielu naudu... Nekādu sirdsēstu, nekādas atbildības, kaut doma un iespēja tikt pie jau pieaugušiem jaukiem bērniem un - ne tikai pie viņiem vien - Polu patiesi ir ieintriģējusi.
Filmas Bērniem viss kārtībā šarms slēpjas intonācijas vieglumā un detaļu precizitātē. Atšķirībā no tiem pilsoņiem, kuri uzskata, ka patiesība ir tikai tāda un ne citāda, Līza Holodenko neiesprūst ne moralizēšanā, ne mēģinājumos skatīties uz Nikas un Džūlas «nepareizo» ģimeni no abstraktiem vienīgās patiesības kalngaliem. Filmas veiksme ir gan situāciju raitumā un vieglumā, gan filmas trīs galveno varoņu Nikas, Džūlas un «svešinieka» Pola raksturu precizitātē, gan režisores pārliecībā, ka ģimene, divu pieaugušu cilvēku kopdzīve, tās krīzes, nogurums un arī neuzticība ir universālas problēmas, ar kurām sastopas gan «tradicionālas ģimenes», gan tādas, kādu sev radījusi daktere Nika un Džūla.
Savā ziņā Nikai būs jāizcīna cīņa par savu ģimeni, un režisore Līza Holodenko ir panākusi, ka jūs būsiet Nikas un ģimenes pusē, aizmirstot «sajūtu», ka ar šo ģimeni «kaut kas nav kārtībā».