Dženiferas augums

Jo neba par Dženiferas augumu filmā ir īstā runa, kaut šajā - pirmoreiz galvenajā - lomā filmējusies amerikāņu "pati seksīgākā" aktrise Megana Foksa (jā, tā pati, kura abos Transformeros centās bez vārgi ģērbtā ķermeņa, kas lokās virs mašīnrobotiem kā sekskluba stieņiem, uz ekrāna nodemonstrēt arī ko līdzīgu aktierspēlei, bet nu nesanāca nabadzītei - ne toreiz, ne šoreiz, bet tas jau netraucē Meganai, meičai ar tāāādiem dotumiem kļūt par Armani brenda seju). Dženiferas miesa - tie ir desmitiem "pārtikas produktu" - skolas puišu, kurus viņa patērē ar acīmredzamu garlaicību un bez īpašas iedvesmas (par to liecina kaut vai viena smieklīga aina, kurā Dženifera, no kuras rokām un auguma pil asins paltis, satiek savu draudzeni Nidiju un naivi tai jautā - vai ar tevi, mīļā, kas slikts noticis?), turklāt nevienam, skatītājus ieskaitot, nesniedz paskaidrojumus, kādēļ viņa ēd cilvēkus. Laikam draņķīgs raksturs. Buča fon Trīram Toties filmas autores nav nekādas muļķītes, viņas filmas telpu jau teju no pirmās ainas piesārņo ar kultūrkinematogrāfiskām atsaucēm, piemēram, psihiski slimā Nidija tiek ieslodzīta karcerī, jo izsit medmāsai zobu, karcerī viņa sēž zilā halātā un čībās ar zaķa figūriņām (un pat tas, ka Nidiju tēlo blondā Amanda Seifrīda no Mamma Mia!, kura sagrimēta ļoti līdzīgi Andželīnai Džolijai no slavenās filmas par vardarbību medicīnas iestādēs Meitene, pārtraukta) un sapņo nepārprotami lesbiski iekrāsotas vīzijas par savu elku Dženiferu. Savukārt citā epizodē Jenifer"s Body autores sūta kvēlus sveicienus Kerijai - leģendārai šausmu filmai ar Sisiju Speiseku par apkārtējā vairākuma pazemotu īpatnu meiteni, kuras telekinēzes un piromānijas spējas joprojām spēj šokēt kinoskatītājus. Manuprāt, pati ģeniālākā Dženiferas auguma atsauce ir kādas varones (neteikšu, kuras) nevainības zaudēšanas plus sekojošā varenā orgasma aina, kas montēta ar hrestomātisko F.F.Kopolas Mūsdienu apokalipses "valkīru uzlidojumu". Ir arī kvēla buča Larsam fon Trīram un viņa Antikristam - galvenajai varonei izšķirīgā brīdī aiz muguras stāv krauklis, alnis un lapsiņa (drusku tomēr meičas pāršāvušas pār strīpu, piepulcējot Trīra zvēriņiem arī vēl omulīgu bebru - kā no tās zobu pastas reklāmas). Jūsmojot par Dženiferu Protams, ja mēģināsiet atrast kādu dziļāku jēgu provinces naivules Nidijas seksuāli frustrētā jūsmā par "sātanisko" Dženiferu, kas ir filmas juceklīgo sižetu vienojošā ass, labākajā gadījumā atbilde varētu būt - sekss noteikti dzemdē vardarbību, tāpat kā sapnis pārtop murgā, un robežu, kurā viens pārvēršas otrā, mums, mirstīgajiem, nav lemts kontrolēt. Tāds, lūk, vēstījums no četrām draudzenītēm, kas acīmredzami ieciklējušās uz ideju par dižiem varoņdarbiem kinematogrāfā un provējušas šādu varonību paveikt. Bet, kā visbiežāk gadās, pirmie "slīcēni jākucina", un ne vienmēr piepildās tēze - jo augstāk lec, jo lielāks balets. Novelšanās uz dibena mēdz būt sāpīga. Vai smieklīga.