Ja filma būtu jāvērtē no reklāmas aktivitāšu intensitātes, Es gribu tavu meiču droši nostātos līdzās visprofesionālāk reklamētajām kino aktivitātēm - Rīgas sargiem, kuru publicitātes bliezienu iznesa telekompānija LNT.Ne katram tas lemts, tālab Es gribu tavu meiču veidotāji filmas reklāmu izplatīja sev pieejamākos kanālos - interneta sociālajos tīklos un Latvijas publikas tik kvēli mīlētajā dzeltenajā presē. Neizliksimies - tieši šie mediji, nevis "kvalitatīvā žurnālistika" spēj spiest uz "plašu tautas masu" sajūtu pogām. Ozoliņš & Co to zina un spiež, kā māk. Un pareizi dara: ja Es gribu tavu meiču būs uzrunājusi desmitiem tūkstošu skatītāju un kā neatkarīgais projekts finansētā filma būs izrādījusies komerciāli veiksmīga, Ozoliņš, kurš ir šīs filmas scenārists, režisors un producents (kopā ar Agnesi Zeltiņu) būs uzvarējis. Ko uzvarējis - inerto skatītāju, kurš nemaz nav tik knašs uz latviešu filmu skatīšanos, vai varbūt Ozoliņa izplatītajā publiskajā vēstulē slānītos kino birokrātus un "ķēmus" kritiķus? Nu kaut vai mūs visus kopā! Nauda joprojām ir spēcīgākais arguments, un, ja no šī eksperimenta ar "Holivudas iekarošanu" un pašu privātuma ekshibicionēšanu filmas autori izies sveikā, viņus varēs tikai apsveikt. Kaut vai ar perfekti izskaitļotu biznesa plānu. Bizness un plāns Protams, filmas ir biznesa plāns - īpaši Amerikā, ar izņēmumiem Eiropā, kur tās reti top bez valsts līdzfinansējuma. Tās gandrīz nekad nav biznesa plāns Latvijā - i tirgus par mazu, i producenti nereti par laisku. Uz šī fona Es gribu tavu meiču ir aktivitāte, kas priecē, - uzņēmīga, ambicioza jaunekļa filma, kurš nav gadiem ilgi gaidījis rindā pēc valsts finansējuma (šķiet, nav pat to prasījis), bet rīkojies pats. Starp citu, tāpat kā patlaban Anglijā studējošais Jānis Nords, kura "bezbudžeta" aktivitātes rezultējās spēlfilmā Amatieris (filmai gan fināla procesā bija neliels valsts līdzfinansējums) - tepat Latvijā filmētā. Ozoliņa komanda izvēlējās Holivudu, kaut tikpat labi filma, kuras pamatā ir luga - igauņa Jāna Tjates Brīvais kritiens - un kuras darbība notiek ļoti koncentrēti, būtībā vienā telpā (filmā ir arī daži ārskati), varēja tikt filmēta dajebkur, kur tu aizbrauc ar savu naudu un nopērc kvalificētu darbaspēku. Holivudas ģeogrāfiskā mitoloģija, protams, ir principiāls ierocis filmas reklāmkampaņā. Taču Holivuda ir arī vieta, kur profesionālisms ir asinīs, pat ja tu šobrīd nefilmējies kādā megagrāvējā. Visu cieņu amerikāņu aktieriem - pieredzējušam profītim Lohlinam Manro Latvijas blondīnes Lauras (Agnese Zeltiņa) amerikāņu līgavaiņa lomā un Robertam Paikam Danielam - Entonija Hopkinsa līdziniekam nešpetna meža dīvainīša ar miljoniem lomā. Viņi abi ir Es gribu tavu meiču stiprais balsts. Filmas sižeta aprises, visticamāk, jums būs atmiņā no savulaik Alvja Hermaņa JRT iestudētā Brīvā kritiena - asprātīgas lugas par kārdinājumu, kurā divu jaunu cilvēku jūtas un morālā stāja tiek pārbaudītas ar lielu naudu. (Versija par Holivudas Nepiedienīgā piedāvājuma tēmu ar Demiju Mūru.) Filmas scenārijs (autors Miks Ozoliņš) respektē lugas uzbūvi, gan saskaldot darbību ainās ar dzelteni melniem grafiskiem starptitriem. Vizuāli tie ir pievilcīgi, kaut būtībā palīdz padarīt veiklākas pārejas no epizodes uz epizodi - notušē "salaiduma vietas". Ja trīs varoņu - dīvaiņa nošņurkušā būdā un divu nomaldījušos "jauniešu" - attiecību peripetijas režisors būtu spējis noturēt augošas spriedzes līmenī - starptitri būtu lieki. Savukārt, ja režisors ar kino izteiksmes līdzekļiem būtu motivējis, kāpēc Laura un viņas boifrends nonāk būdiņā pie dīvainīša, lieks būtu animētais prologs - ar divām figūriņām uz motocikla. Mūsējā pret Holivudu Te nav īstā vieta, lai apcerētu latviešu un amerikāņu aktierskolas mentālās atšķirības un organiku kameras priekšā, taču duelī "Zeltiņa pret Holivudu" uzvara nav "mūsu pusē". Īsti aktrise atraisās tikai epizodēs, kurā racionālā mīlētāja Laura, modele no Latvijas, priecājas par savu iedegumu tamponu reklāmā un neliekuļoti demonstrē savu pragmatisko pieeju lietām - vispirms parunāsim par naudu, tad par mīlestību! Kas paliek no Es gribu tavu meiču, atmetot "publiskās attiecības" ar to stūrakmeni "Holivudas mītu"? Iesācēja režisora filma ar labu dramaturģisko bāzi un nevienmērīgu tās pārcēlumu uz ekrāna, kas droši salīdzināma ar citām Latvijā nesen tapušām debijām, arī tālām no mākslinieciskās pilnības, - Anda Miziša Medībām un Jāņa Norda Amatieri.
Es gribu tavu meiču!
Filmas Es gribu tavu meiču būtība izšķīst "publiskajās
attiecībās"
Gribot negribot Mika Ozoliņa debijas filma Es gribu tavu meiču ir
ļoti grūti izķeksējama no "publiskajām attiecībām" - regulārie
virtuālie paziņojumi par latviešiem Holivudā filmas tapšanas laikā,
masīvā eksponēšanās bilžu žurnālīšos, dzēšot "žanra robežas" starp
filmas veidotāju Agneses Zeltiņas un Mika Ozoliņa privāto dzīvi,
daiļradi un tās "produktu", - bija jābūt beigtam vai vismaz
nesaistītam ar masu medijiem, lai šo mērķtiecīgo PR nemanītu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.