Filma Skaņu troksnis vēro pilsētu kā mūzikas instrumentu

Savus pētījumus viņi iemūžināja īsfilmās _Music for One Apartment and Six Drummers_ (2001), kura sacēla lielu troksni un tika nominēta Zelta Palmas zaram Kannās, _Way of the Flounder_ (2005), _Woman and Gramophone_, kas 2006. gadā piedalījās Kritiķu nedēļas programmā Kannās. Gadu gaitā sakrātie materiāli un idejas kļuva par pamatu ķerties klāt apjomīgākam darbam.  Skaņu troksnis ir režisoru debija pilnmetrāžas kino. Tajā viņi pozicionē pilsētu kā pilnīgu muzikālo instrumentu ar bezgalīgu dažādu skaņu salikumu. Filmas darbība norisinās lielpilsētā bez nosaukuma, norises laiks ir nezināms. Filmas pasaule ir ļoti līdzīga tai, kurā dzīvojam mēs. Simonsona un Nilsona filmās vienmēr vērojama interese par cilvēka iekšējo pasauli un viņa rīcības cēloņiem, kas ir tuvi Žaka Tatī, Romana Polaņska un Roja Andersona darbiem. Pieredze grafiskajā dizainā, animatora, režisora, producenta, mūziķa, komponista un dziedāšanas pasniedzēja profesijās lielā mērā ietekmē šī režisoru dueta kinematogrāfiskos eksperimentus.  Filmā_ Skaņu troksnis _piedalās tie paši seši bundzinieki, kas redzami īsfilmā _Music for One Apartment and Six Drummer_s, no kuriem visi, izņemot Sannu Pēršoni, ir profesionāli mūziķi. Pie filmas mūzikas strādāja franču mākslinieks un skaņu ierakstu ģēnijs Nikolā Bekkers, zviedru komponists Magnuss Borjesons, franču komponists Freds Avrils.