Pauls Bankovskis. Es neko neatceros. Par lietu dabu. Dienas grāmata
Lasot Bankovska jaunāko grāmatu – stāstus par runājošiem priekšmetiem (dvieli, saliekamo nazīti, vīna kasti u. c.) –, pirmais iespaids – Prozas lasījumu tēvs ir labi atpūties un brīvi raksta. Daudz nelauzot galvu par "jaunu formu meklējumiem". Tas pats, tomēr cits Bankovskis. 70./80. gadu nostalģija un padomjpuikas bērnība ar visu šķebīgi trīsuļojošo piena plēvi nekur nav zudis. Nākusi klāt arī šodiena ar "Stocmann trolejbusa pieturas soliņu". Īpaša vērtība ir autora negaidītais talants – urbāni poētiskie akvareļi, ar kuriem viņš jau kādu laiku sajūsminājis draugus feisbukā. Nosaukums atgādina filozofiska traktāta N stilizāciju, kurā Bankovskis izpaužas kā šķelmīgs D. Harmsu salasījies XXI gadsimta filozofs.
Uga Skulme. Albums un Atmiņas. Neputns
Lieliska dāvana tiem, kuri mīl XX gadsimtu un kurus saista mākslinieku Skulmju dzimtas fenomens. Jārēķinās ar vairākās brīvām dienām, lai varētu netraucēti pārcelties aizgājušos gadsimtos. Burtiņi ļoti sīki, bet Neputna izdevniecības elegantā stila garā (neuzdūros nevienai kļūdai!) – tos nolasīt no papīra ir tīrā bauda. Pasakaina autentiskuma garša. 1957. gada 20. maijā Uga Skulme savā 62. dzimšanas dienā nelielā kladītē veic pirmo atmiņu ierakstu. Viņa dienasgrāmatu stila piezīmēs "nofotografēts" viss XX gadsimts – latviešu mākslas vēsture un tās spilgtākie varoņi temperamentīgi kolorītā ietonējumā.
Bikibuki. Ziemas laidiens. Sešas grāmatiņas. Liels un mazs
Protams, neloloju ilūzijas, ka jauno Bikibuku ziemas komplektu viens otram pār galdu pabīdīs biznesa partneri, dzerot viskiju. Bet varbūt vajadzētu? Jo izdevniecības grāmatas nepārspīlējot iekļaujas jaunāko laiku bērnu grāmatniecības tendencē – grāmatas, kuras nav paredzētas tikai mazuļiem un kuras tikpat lielu, ja ne lielāku prieku sagādā arī pieaugušajiem. Nevainojami realizēta "mazs ir skaists" ideja. Viens dzejolis – viens mākslinieks – viena plaukstas lieluma grāmatiņa. Šajā laidienā dzejoļus uzzīmējuši Krišs Salmanis, Anna Vaivare, Sabīne Moore, Zane Lūse un Ilze Avotiņa. Vēl līdz pilnam kolekcijas simtam jāsakrāj 70 Bikibuku.
Gundars Ignats. Pārbaudes laiks. Dienas grāmata
Ja kādreiz esat sēdējuši rindā kādā iestādē, kur izsniedz numuriņus un tālāk notiek cilvēka prātam neaptverami dialogi un darbības, un jums karsti ir gribējies beidzot saņemties un uzrakstīt savu pirmo stāstu vai romānu, lai beidzot, beidzot to visu "atmaskotu" un celtu gaismā, – dziļi ieelpojiet, nomierinieties, izlasiet Gundara Ignata pirmo romānu un esiet tik cēlsirdīgi atzīt, ka jūs jau kāds ir apsteidzis. Asprātīga, precīza laikmetīgā proza, kurā pats Ignats uzsver, ka nav gribējis neko atmaskot. Īpaši varētu novērtēt 20 un 30 gadu veci sevi meklējoši vīrieši no balto apkaklīšu sfēras, kuri Ignata romānā, iespējams, varēs skatīties kā spogulī.
Māra Zālīte. Pieci pirksti. Mansards
Intervijā jaunākajā Latvju Tekstu numurā Māra Zālīte stāsta, ka savu pirmo romānu Pieci pirksti – autobiogrāfiskas atmiņas par ģimenes atgriešanos un dzīvi Padomju Latvijā 50. gados – varējusi uzrakstīt tikai pēc mammas nāves un ka romāns ir tik personīgs, ka esot vienalga, ko kāds par to padomās. Bet padomāt nākas to labāko. Aizkustinošs darbs par mazas meitenes lielo pasauli. Spilgti, miniatūri tēlojumi nedaudz atgādina Anneli, Jaunsudrabiņa Janku, meitēnu no Tūves Jānsones Tēlnieka meitas, bet visvairāk – Billi. Padomju cilvēka psihes kroplības ierakstītas negaidīti lakoniski un neuzbāzīgi, tās pāršķeļ piecgadīgās Lauras pasauli kā pēkšņa vārdiska dunka saules pinumā – "krievēns".
Kultūras izdevumu gada abonements
Vēl pirms pāris gadiem kultūras presei draudēja bēdīgs gals, taču šobrīd situācija nav nemaz tik bezcerīga. Protams, te nav Berlīne, kur katra virziena apakšvirziena novirzienam ir savs profesionāls žurnāls. Lai nu kā – Latvijā tomēr joprojām drukātā formā iznāk mākslas un kultūras procesam veltīti žurnāli – Teātra Vēstnesis, Mūzikas Saule, Figaro, Studija, Latvju Teksti, Kino Raksti, Latvijas Architektūra, Modernists, Veto Magazine –, kuriem tomēr atrodas sava maza auditorija. Varbūt tās vidū ir arī kāds jūsu "dīvainais" draugs, kuram patīk lasīt garākus tekstus par tviterziņojumiem? Es priecātos arī par Rīgas Laika abonementu, šis izdevums arī pievēršas mākslai – mākslai domāt savas domas.
Mariss Vētra. Atbalsis. Raksti un vēstules Eiropā 1921–1946. Mansards.
Vērtīga un iedvesmojoša grāmata, kuru lasot uzrunā mūsu izcilā opertenora un vienlaikus atraktīvā spalvas meistara asprātīgā un saturīgā harisma, vērīgums un analītiskā gudrība. Pateicoties pieredzējušā muzejnieka Agra Redoviča atlasei un komentāriem, šis nav vienkārši rakstu un vēstuļu apkopojums, pie kādiem ķeras vien studiju kursadarbu rakstītāji. Marisa Vētras vēstules draugiem un kultūras personībām, tostarp Aspazijai, Jāzepam Vītolam, Veronikai Strēlertei, Mārtiņam Zīvertam, un publikācijas presē mijas ar laikabiedru recenzijām un stāstiem par viņu pašu. Plaša, sulīga, aizraujoša, dzīva kultūrvēsturiskā laikmeta aina.
Jānis Lūsēns. Ojārs Vācietis. Pus es. CD. Apvienība Ars Nova
Intīms, patiess, sirsnīgs, melodisks kamerroks ar blūza piesitienu. Ļoti personiska un niansēta rokmūzikas mīlas lirika ar izcilu dzeju uzbur gaisā 70. gadu naivumu un ideālismu, vēl nesaindētu ar patērētāju kultūru. Šāda noskaņa valda 16 jauno Jāņa Lūsēna dziesmu izlasē ar Ojāra Vācieša dzeju, ko paša komponista un viņa instrumentālās grupas pavadījumā izpilda Dailes teātra aktieris Ģirts Ķesteris. O. Vācieša dzejai lieliski piestāv gan Ģirta Ķestera balss, gan 70.–80. gadu rokmūzikas garša, kuru veido arī to laiku mūzikas "dzelžu" – Hammond ērģeļu un elektrisko klavieru Fender Rhodes – skaņa.
Vakars. Pietura. Jasmīns. CD. Fonds Viegli
Imanta Ziedoņa fonda Viegli izdotais tā dalībnieku, populāru Latvijas mūziķu, kopdarbs – oriģināldziesmu albums ar Imanta Ziedoņa dzeju – ir spēkpilnāks, krāsām bagātāks un grodāks par pirmo. Šis auglis ir labi nobriedis un īstajā laikā ienācies ierakstu sesijā dzejnieka vasaras māju Dzirnakmeņi klētiņā, kuras īpašā noskaņa caurauž visas 11 dziesmas, kuras radījuši un izpilda Jānis Holšteins-Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane-Holšteine, Renārs Kaupers, Jānis Strapcāns, Raimonds Gusarevs (El Mars) un fonda tuvs draugs Jānis Šipkēvics. Tu sēdi pieturā, bet autobuss ir aizgājis. Līdz nākamajam vēl kāds laiciņš. Smaržo jasmīns, un tu paliec viens ar savām domām, atmiņām un sapņiem.
Imants un Ziedonis. Imanta Kalniņa mūzika un Imanta Ziedoņa teksti. CD. Latvijas Radio koris/VSIA Latvijas koncerti
Pārdomu laikam ļoti piemērota Latvijas Radio kora diriģenta Sigvarda Kļavas konceptuālā programma, kura apcerīgi liriskā šķērsgriezumā ieskatās abu Imantu – dzejnieka un komponista – mūža sadarbībā no dziesmām un dzejas teātra uzveduma Motocikls līdz oratorijai Dzejnieks un nāra solistu – Renāra Kaupera, Gundegas Krūmiņas, Ivetas Romancānes, Jāņa Strazdiņa – un kora balsīs. Taču viss jaunos aranžējumos, kurus balsīm un nelielam instrumentālam ansamblim veidojis dziedātājs un komponists Andris Sējāns, ģitārists Kaspars Zemītis un Valmieras teātra Mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts. Mūzika mijas ar Imanta Ziedoņa balss ierakstiem.
Jānis Lejnieks. Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu. Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
Atzīmējot izcilās modernisma arhitektes Martas Staņas simtgadi, izdots Jāņa Lejnieka darbs Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu. Grāmata ir autobiogrāfisks ieskats Martas Staņas (1913–1972) dzīvē un profesionālajā darbībā. Par arhitektes darba metodēm un idejām pamatā liecina laikabiedru atmiņas. Martas Staņas slavenākais darbs ir Dailes teātris, kura projektēšana un būvniecība ilga turpat 20 gadu, tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. Grāmatu izdevis Rīgas pilsētas arhitekta birojs.
Grāmata lasāma arī elektroniskā formātā: http://arhitekts.riga.lv/images/stories/MartaStana/marta_stana_graamata.pdf
Ellena Matsone. Ziemas koks. Kontinents.
Grāmata, kas atgādina par "zudušo laiku" – melnbaltā kino ēru, tā zelta laikmetu, kurā līdzdalīga bija arī zviedru aktrise Grēta Garbo. Savu karjeru sākusi Zviedrijā, karjeras kulmināciju sasniegusi Holivudā XX gs. 30. gados, Garbo spēja pārdzīvot kino pāreju no mēmuma uz skaņu, nospēlējot filmās, kas kļuvušas par klasiku tikai viņas dēļ (Anna Kristi, Mata Hari, Karaliene Kristīne, Ņinočka u. c.). Garbo ir viena no mitoloģizētākajām kinovēstures personībām, lielā mērā arī pateicoties viņas lēmumam aiziet no kino talanta pilnbriedā. Zviedru rakstnieces Ellenas Matsones (1962) inteliģentais, atturīgais romāns ir Garbo biogrāfijas faktos balstīts literarizēts vēstījums par aktrisi "starp Stokholmu un Holivudu".