Patētiskā Tarantīno uzruna, dramatiskās pauzes un aizlūstošā balss, nosaucot uzvarētājas vārdu, liecināja par dziļu emocionālu aizgrābtību. Balvas saņēmēja Sofija Kopola pret notikušo izturējās daudz vēsāk un atturīgāk, varbūt arī neticīgāk. Viņas filma, kas vēstī par jaunas, bet iztukšotas Holivudas slavenības - kāda aktiera vārdā Džonijs Marko (lomā Stīvens Dorfs) - krīzi, nebija to filmu vidū, kuras dažādās aptaujās tika minētas kā iespējamās festivāla laureātes. Kaut Sofija Kopola savā ironiskajā un šķietami distancētajā Holivudas aizkulišu studijā nav zaudējusi ne stila izjūtu, ne trāpīgo vērojumu, šī filma ir ļoti līdzīga citam viņas darbam – "Pazudis tulkojumā", kas 2004. gadā ieguva "Oskara" balvu.
Skaļie svilpieni, kas atskanēja
zālē, liecināja par noraidošu attieksmi pret šo patiesi diskutablo
žūrijas lēmumu. Vilšanās ir arī Krievijas pārstāvjiem – krievu
filmai "Stērstes" ("Ovsjanki"/"Silent Souls"), ko daudzi
uzskatīja par festivāla līderi, tika balva par operatora darbu.
Žūrijas speciālbalvu saņēma
poļu režisora Jerži Skoļimovsa filma "Būtiskā nogalināšana"
("Essential Killing), kas stāsta par bēgļa no Afganistānas ciešanu
un vardarbības ceļu Polijā. Amerikāņu aktieris Vinsents Gallo par
lomu šajā filmā tika atzīts par labāko aktieri.
"Sudraba lauvu" par labāko
režiju saņēma formā izaicinošā politiskā farsa "Skumja balāde
trompetei" ("Balada triste de trompeta") režisors Alekss
de la Iglesias. Žūrijas speciālbalvu tika amerikāņu režisoram
Montem Hellmanam, vecākajam no Venēcijas konkursa dalībniekiem, kura
darbs "Ceļš uz nekurieni" ("Road to Nowhere") stāsta par
kādas kriminālfilmas uzņemšanas aizkulisēm.
Par labāko aktrisi tika atzīta
Arianne Labeda grieķu ģimenes drāmā "Attenberg". Savukārt
labākās jaunās aktrises balva tika amerikāņu aktrisei Milai Kunisai
no spēcīgās festivāla atklāšanas filmas – Darena Aranofska "Melnā
gulbja" ("Black Swan").