Sarakstā iekļautas arī filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē vai arī savā laikā, autoriem par to bieži pat nenojaušot, perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to.Vērtējot Latvijas filmu nozares mantojumu, eksperti nolēma neiet vieglāko ceļu un neiekļaut kanonā parādības (piemēram, Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu) vai personības. Jo citādi Latvijas kinomākslā, kuras mūžs, salīdzinot ar citām mākslām, ir pavisam īss, pavisam vienkārši varētu izvēlēties divpadsmit režisorus, bet trīsdesmit izcilus talantus nemaz nevarētu sameklēt. "Protams, tādā veidā esam sev sarežģījuši dzīvi un droši vien piedzīvosim asas diskusijas, bet jau tagad ir skaidrs, ka filmu nozares sarakstā noteikti nevarēs tikt iekļautas, teiksim, trīs četras Jāņa Streiča vai Herca Franka filmas, tāpēc zināmu priekšatlasi konkrēta autora daiļrades ietvaros esam veikuši jau 30 vērtību saraksta gatavošanas laikā," skaidro filmu nozares ekspertu darba grupas vadītāja Kristīne Matīsa.30 filmu saraksts kārtots hronoloģiskā secībā.Sarakstā iekļautās vērtības un pamatojums* Lāčplēsis (1930)Aizsargu organizācijas filma. Režisors Aleksandrs Rusteiķis, operators Jānis Sīlis, mākslinieks Elerts Treilons.Lomās: Voldemārs Dimze, Lilita Bērziņa, Osvalds Mednis, Jēkabs Upenieks u.c.Pirmais vērā ņemamais nacionālās kinematogrāfijas sasniegums, savam laikam novatorisks vērienīga inscenējuma un vēsturiska dokumenta apvienojums.* Zvejnieka dēls (1939)Sabiedrisko lietu ministrijas filma pēc Viļa Lāča romāna. Režisors Vilis Lapenieks, operators Alfrēds Polis, mākslinieks Artūrs Cimermanis, komponists Jānis Mediņš.Lomās: Pēteris Lūcis, Nina Melbārde, Milda Zīlava, Hermanis Vazdiks, Kārlis Lagzdiņš, Ēvalds Valters, Rūdolfs Bērziņš, Augusts Mitrēvics, Olga Lejaskalne, Ella Jēkabsone, Harijs Avens, Arnolds Milbrets u. c.Profesionālā režijas un operatormākslas līmenī veikts populāra romāna ekranizējums, kas apliecina latviešu kinematogrāfistu spēju uz pašmāju ekrāniem izkonkurēt ārzemju kinoprodukciju. Pirmoreiz uz ekrāna parādās latviski tipāži, kas vēlāk bieži apspēlēti un izmantoti.* Baltie zvani (1961)Scenārija autors Hercs Franks, režisors Ivars Kraulītis, operators Uldis Brauns, meitenītes lomā – Ilze Zariņa.Pagrieziena punkts Latvijas kinomākslā – ar spēlfilmas paņēmieniem uzņemts darbs, kas tomēr kļūst par pamatakmeni Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolai.* Purva bridējs (1966)Scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankēvičs (pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas "Ugunī" un citu darbu motīviem), režisors Leonīds Leimanis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš.Lomās: Vija Artmane, Uldis Pūcītis, Lūcija Baumane, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Valentīns Skulme, Alfons Kalpaks, Eduards Pāvuls, Juris Lejaskalns, Olga Dreģe u. c.Leonīda Leimaņa kaislīgā improvizācija par Blaumaņa tēmu ar kinematogrāfiskiem līdzekļiem kliedē mītu par latviešu bālasinību. Izcils aktieru duets. Filma kļuva par lokālu iemeslu pasaulē tolaik aktivizētajai diskusijai par atļaušanās robežām ekranizācijās.* Akmens un šķembas (Es visu atceros, Ričard!) (1966)Scenārija autors Viktors Lorencs, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Gunārs Balodis, komponists Ļudgards Gedravičs.Lomās: Antra Liedskalniņa, Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Pauls Butkēvičs, Uldis Pūcītis u. c.Vīrišķīgi godīgs, mākslinieciski vispārināts stāsts par traģisku Latvijas vēstures periodu. Runājot kinozinātnieka Borisa Slucka vārdiem, pirmoreiz kinokameras objektīvā ieraudzīts tas, uz ko līdz šim skatījās tikai caur šautenes tēmēkli; arī tāpēc filmas ceļš pie skatītāja bijis sarežģīts.* Elpojiet dziļi… (Četri balti krekli) (1967)Scenārija autors Gunārs Priede, režisors Rolands Kalniņš, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Imants Kalniņš, Māra Čaklā dziesmu teksti.Lomās: Dina Kuple, Uldis Pūcītis, Līga Liepiņa, Pauls Butkēvičs, Arnolds Liniņš u. c.Sešdesmito gadu brīvības alku kinematogrāfiska kvintesence, jauneklīgs maksimālisms un sirdsapziņas balss, kas Rolanda Kalniņa filmas varoņiem ļauj nostāties blakus pasaules kino "jaunā viļņa" parādībām.* Kad lietus un vēji sitas logā (1967)Scenārija autori Emīls Braginskis, Osvalds Kublanovs, pēc Arvīda Griguļa romāna. Režisors Aloizs Brenčs, operators Heinrihs Pilipsons, mākslinieks Gunārs Balodis, komponists Pauls Dambis.Lomās: Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Juris Pļaviņš, Uldis Pūcītis, Lilita Ozoliņa, Māra Zemdega, Alfrēds Videnieks, Nikolajs Mūrnieks u. c.Latvijas kino detektīvžanra izcilākā meistara Aloiza Brenča agrīnais darbs, kas piesaka viņa prasmi strādāt piedzīvojumu žanrā ar psiholoģiskas drāmas elementiem, izmantojot dinamisku montāžu un dramaturģisku spriedzi.* 235 000 000 (1967)Scenārija autors Hercs Franks, režisors inscenētājs Uldis Brauns, operatori Rihards Piks, Valdis Kroģis, Ralfs Krūmiņš, režisores Biruta Veldre, Laima Žurgina, komponists Raimonds Pauls.Jaunas kvalitātes pakāpiens, vērienīgākais latviešu dokumentālistu kopdarbs, kas apliecina prasmi organizēt liela mēroga materiālu, realitāti pārkausējot mākslinieciski iedarbīgā asociāciju plūsmā. Autoru talants ļāvis PSRS jubilejas filmai nepārvērsties par liekulīgu pasaku vai melu stāstu.* Pie bagātās kundzes (1969)Scenārija autors un režisors Leonīds Leimanis, pēc Andreja Upīša romāna "Smaidošā lapa" u. c. darbiem, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Laimdonis Grasmanis, komponists Marģers Zariņš.Lomās: Eduards Pāvuls, Līga Liepiņa, Kārlis Sebris, Zigrīda Stungure, Luijs Šmits, Lilija Zvīgule, Rūdolfs Kreicums, Juris Lejaskalns u. c.Precīzs laikmeta, vides un attiecību attēlojums, itāļu neoreālismam tuva interese par "mazajiem cilvēkiem", ne vienmēr pozitīvi un tāpēc interesanti varoņi, smalks operatora darbs.* Nāves ēnā (1971)Scenārija autori Jānis Kalniņš, Gunārs Piesis, pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles. Režisors Gunārs Piesis, operators Mārtiņš Kleins, mākslinieks Herberts Līkums, komponists Marģers Zariņš. Lomās: Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Pēteris Šogolovs, Kārlis Sebris, Alfrēds Videnieks, Ģirts Jakovļevs, Vaironis Jakāns, Egons Baseris, Edgars Liepiņš u. c.Ar minimāliem mākslinieciskiem līdzekļiem panākts maksimāls efekts, lakoniskas un tāpēc ārkārtīgi iedarbīgas psiholoģiskas drāmas fenomens. Izcils paraugs radošai, nevis burtiskai literatūras klasikas interpretācijai.* Ceplis (1972)Scenārija autors Viktors Lorencs, pēc Pāvila Rozīša romāna. Režisors Rolands Kalniņš, operators Gvido Skulte, mākslinieks Uldis Pauzers, komponists Marģers Zariņš.Lomās: Eduards Pāvuls, Gunārs Cilinskis, Helga Dancberga, Regīna Razuma, Aivars Siliņš, Velta Straume, Rolands Zagorskis, Lidija Freimane, Arturs Dimiters, Uldis Dumpis u. c.Joprojām aktuāla un stilistiski smalka satīra par mūžīgiem netikumiem un arhetipiskām vājībām, izcili aktierdarbi, ar filmas dramaturģiju saskaņots vizuālais risinājums kadra koloristikā.* Ābols upē (1974)Scenārija autors un režisors Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, komponists Pēteris Plakidis.Lomās: Akvelīna Līvmane, Ivars KalniņšNeparasts gadījums Latvijas kinovēsturē – dokumentālā vidē uzņemta spēlfilma, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Rezultātā – patiesa un nevainīgi tīra laikmeta skice, kas nevis atdarinājusi, bet patstāvīgu meklējumu ceļā nonākusi sava laika pasaules kino avangardā.* Mans draugs – nenopietns cilvēks (1975)Scenārija autors Aleksandrs Gorohovs, režisors Jānis Streičs, operators Miks Zvirbulis, mākslinieks Viktors Šildknehts, komponists Raimonds Pauls.Lomās: Jānis Paukštello, Gaļina Maculeviča, Dzidra Ritenberga, Aleksejs Mihailovs, Lilita Bērziņa, Ēvalds Valters, Jānis un Valdis Liepiņi u. c.Perfekts sociālisma laika dokuments, ko rada neizskaistinātu situāciju patiesīgums, raksturu un dialogu ironiskā precizitāte.* Puika (1977)Scenārija autors Imants Ziedonis, pēc Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas". Režisors Aivars Freimanis, operators Dāvis Sīmanis, māksliniece Ināra Antone, komponists Mārtiņš Brauns.Lomās: Indars Lācis, Māra Rence, Zigrīda Lorence, Pēteris Martinsons, Edgars Liepiņš, Uldis Vazdiks, Astrīda Vecvagare, Ārija Stūrniece, Rolands Zagorskis u. c.Arhetipisks nacionālās mākslas darbs. Režisora Aivara Freimaņa stila ekstrakts – dokumentālas faktūras, nenodeldēti tipāži, autentiska vide, ļaušanās filmas dabiskajam ritmam, nevis cīņa ar to. Glezniecisks operatora darbs, Edgara Liepiņa ietilpīgākā kinoloma.* Teātris (1978)Scenārija autors un režisors Jānis Streičs, pēc Somerseta Moema romāna. Operators Harijs Kukels, mākslinieks Andris Merkmanis, komponists Raimonds Pauls.Lomās: Vija Artmane, Ivars Kalniņš, Gunārs Cilinskis, Elza Radziņa, Eduards Pāvuls, Valentīns Skulme, Pēteris Gaudiņš, Ilga Vītola, Maija Eglīte u. c.Novatorisks risinājums, apejot realitātes diktētos ierobežojumus – atklāta spēle nosacītā stilistikā. Izcila Vijas Artmanes benefice, apbrīnojami saliedēts ansamblis. Filma apgāž apgalvojumus, ka latviešiem trūktu viegluma, elegances un asprātības.* Vecāks par desmit minūtēm (1978)Scenārija autors un režisors Hercs Franks, operators Juris Podnieks.Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas izcilākais paraugs; filma – dvēseles kustība, kur satiekas režisora un operatora talanta dzirksts.* Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds (1978)Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum (1978)Scenārija autori Elvīra Dreibande un Rems Trofimovs, Boriss Borisovs un Ansis Epners, režisors Ansis Epners, operators Andrejs Apsītis.Montāžas ģēnija Sergeja Eizenšteina personības konģeniāls atspulgs, izmantojot līdzvērtīgus mākslinieciskos paņēmienus. Anša Epnera diloģija ieņem goda vietu pasaules Eizenšteiniādē* Vanadziņš (1978)Scenārija autori Jānis Rokpelnis un Arnolds Burovs, pēc Viļa Lāča stāsta. Režisors Arnolds Burovs, mākslinieks Gunārs Cīlītis, skulptore Ilze Kiršteina, operators Pēteris Trups, komponists Imants Kalniņš.Monumentāls lakonisms un precīzas, emocionāli iedarbīgas detaļas, traģēdija bez afektācijas, veiksmīgi izvairoties no sentimentalitātes – leļļu kino klasiķa Arnolda Burova estētiski viengabalainākais darbs.* Garā diena (1981)Scenārija autors un režisors Jevgeņijs Paškēvičs, operators Sergejs Nikolajevs.Smalkjūtīgs dokumentālistikas tīrradnis – kinematogrāfista darbs kā dzīves izjūta un saplūšana ar realitāti. Savā ziņā vienīgā filma, kas sabalsojas ar noteikta virziena meklējumiem sava laika Eiropas kinomākslā* Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981)Scenārija autore Māra Svīre, režisors Jānis Streičs, operators Harijs Kukels, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Raimonds Pauls.Lomās: Lilita Bērziņa, Olga Dreģe, Uldis Dumpis, Gundars Āboliņš, Baiba Indriksone, Boļeslavs Ružs, Diāna Zande, Līga Liepiņa, Romualds Ancāns, Ēvalds Valters u. c.Rets tīra žanra paraugs Latvijas kinomākslā – tautiska komēdija šī vārda vislabākajā nozīmē, perfektas stila izjūtas rāmjos ieturēta, ļaujot aktieriem izpausties neierastos ampluā. Jāņa Streiča humora smalkākā izpausme – smiekli bez ļaunuma.* Strēlnieku zvaigznājs (1982)Scenārija autori Arnolds Plaudis un Juris Podnieks, režisors Juris Podnieks, operators Andris Slapiņš.Jauna dokumentālista talanta un atšķirīgā redzējuma pieteikums – vēlēšanās un prasme runāt pašam savā balsī par visai tautai nozīmīgu tēmu, par sarežģītiem un pretrunīgiem vēstures jautājumiem.* Svešās kaislības (1983)Scenārija autors Jānis Streičs, pēc Mikolas Slucka romāna, režisors Jānis Streičs, operators Harijs Kukels, mākslinieks Gunārs Balodis, komponists Uldis Stabulnieks.Lomās: Vija Artmane, Vizma Ozoliņa, Zane Jančevska, Aļģirds Paulavičs, Leonīds Oboļenskis, Jānis Paukštello, Andris Morkāns u.c.Emocionāli satricinošākā Jāņa Streiča filma, apslēpti gruzdošu kaislību drāma antīkas traģēdijas līmenī ar piesātinātiem aktierdarbiem un atbilstoši iespaidīgu vizuālo risinājumu.* Vai viegli būt jaunam? (1986)Scenārija autori Ābrams Kleckins, Jevgeņijs Margoļins un Juris Podnieks, režisors Juris Podnieks, operators Kalvis Zalcmanis, komponists Mārtiņš Brauns.Filma – fenomens, kuras ārkārtīgo rezonansi pasaulē radījusi autoru profesionalitāte, domas vēriens un prāta asums, spējot precīzi trāpīt aktualitātes nervā.* Balss (1986)Scenārija autors un režisors Augusts Sukuts, operators Gunārs Bandēns.Bezbailīgs ētiskas un filozofiskas problēmas risinājums, skatīts caur vienas simboliskas un traģiskas personības (padomju laika dokumentālo filmu aizkadra balss Borisa Podnieka) likteni, tādējādi izraisot profesionālu un filozofisku diskusiju.* Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987)Scenārija autors Andris Kolbergs, režisors Arvīds Krievs, operators Dāvis Sīmanis, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Mārtiņš Brauns.Lomās: Alvis Hermanis, Mirdza Martinsone, Pēteris Gaudiņš, Sauļus Balandis, Elza Radziņa, Ivars Kalniņš, Inese Pabērza, Ņina Ņeznamova u. c.Režisora Arvīda Krieva radošās brīvības spilgtākais piemērs – atļaušanās provocēt un apspēlēt realitātes robežas, sapulcinot izcilu profesionāļu komandu.* Šķērsiela (1988)Scenārija autors Tālivaldis Margēvičs, režisors un operators Ivars Seleckis, komponists Ivars Vīgners.Šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu; Visums koncentrēts vienā ūdenslāsē – vienā priekšpilsētas nomales ieliņā un tās iedzīvotāju likteņos.* Basi. Ir tāda vieta Kurzemē (1988)Scenārija autori Arvīds Krievs un Dāvis Sīmanis, režisors Arvīds Krievs, operators Dāvis Sīmanis, komponists Mārtiņš Brauns.Jaunā reālisma paraugs latviešu kino dokumentālistikā - atteikšanās no naratīviem filmas veidošanas paņēmieniem, uzmanības centrā izvirzot sajūtas.* Cilvēka dienas (1989)Scenārija autors Sergejs Solovjovs, pēc Andreja Bitova romāna. Režisors Jevgeņijs Paškēvičs, operators Dāvis Sīmanis, mākslinieks Vasilijs Mass, komponists Jurijs Kasjaņiks.Lomās: Ļubomirs Laucāvičs, Vitālijs Skvorkins, Natālija Lapina, Olga Šepickaja, Ludmila Maksakova u. c.Polifoniska struktūra, latviešu kinematogrāfijai neparasti sabiezināta jēgas ietilpība un vizuālās uzbūves vēriens.* Veļa (1991)Prāmis (1994)Pasts (1995)Scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, skaņu operators Anrijs Krenbergs.Tīra dokumentālisma triumfs, absolūta neiejaukšanās dzīves norisēs komplektā ar prasmi perfekti atlasīt materiālu un organizēt to, noslīpējot līdz mirdzumam, saskatīt detaļu nozīmi lielos secinājumos.* Kurpe (1998)Scenārija autore un režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš, mākslinieks Juris Pakalniņš, skaņu operators Anrijs Krenbergs. Lomās: Igors Buraks, Vadims Grosmans, Jans Tate.Drosmīgs un stilā konsekvents skatījums uz Latviju padomju periodā. Nosacīti dokumentālā vērojumā - pazudušā laika inscenējumā balstīta spēlfilma, kas sižeta atrakciju vietā piedāvā sajūtas, noskaņas un sadzīves detaļās balstītu padomju laika absurdu. Filma neizdabā skatītāja ierastajām uztveres iemaņām; daudzpunkti ir apzināts stāsta veidošanas paņēmiens. Izcila grafiskā attēla kultūra.
Kultūras kanonam izvirzītie pretendenti:
Arhitektūra un dizains
Literatūra
Mūzika