Ģimeniskās saites
Agrāk obligātā kārdinošā skaistule galvenajam varonim dēkainim vairs nav tik obligāta, jo sevišķi pēdējos gados, kad Holivuda sludina "ģimeniskās vērtības" un par jaunu trendu kļūst dēku filmas, kurās piedalās teju visa ģimene (Džumandži, Spiegu bērni, pat svaigākajā Indianas Džonsa laidienā pasaulē slavenākajam ķibeļu meklētājam ieviests dēliņš — tēva tradīciju mantinieks, par daudzskaitlīgo Geitsu klanu no Nacionālajiem dārgumiem ij nerunājot). Ciniķi gan vēsta, ka leģendāro dēkaiņu bandā drīz pleibojs Džeimss Bonds paliks pēdējais neprecējies mohikānis, kuram, kas zina, arī kaut kur atradīsies kāds paaudzies grēka auglis. Reālisti bilst, ka orientēšanās uz ģimeni esot Holivudas stratēģija, ja nu laikazobam pakļautās (novecojošās) zvaigznes vairs nevarēs pievilināt darboties n–tajā sīk/prīkvelā pat ar daudzmiljonu honorāru, paliek iespēja laist apgrozībā visu kalibru Indiandžonsu pēctečus. Oriģinālus sižeta gājienus kļūst arvien grūtāk izfantazēt (pēdējais krāšņais izdomas uzliesmojums saistās ar Karību jūras pirātu triloģiju, kaut gan, manuprāt, šo filmu panākumu atslēga tomēr meklējama aktieru ansambļa un graujošo jauna līmeņa specefektu radītajā ķīmiskajā reakcijā). Tā ka lielos vilcienos klasisko dēku filmu cīņas lauks tagad galvenokārt notiek triku un specefektu radītāju teritorijās — pie datoriem, jo skatītājs taču kāri brēc: ar ko mūs šoreiz pārsteigsit?!
Uz Ķīnu!
Izņēmums nav arī 1999.gadā aizsāktā un strauji globālus panākumus guvušā dēku filmu brenda — mūmijseriāla (Mūmija, Mūmija atgriežas, 2001, Skorpionu karalis, 2002) ceturtā sērija ar epohālo nosaukumu Pūķa imperatora kapenes/The Mummy: Tomb of the Dragon Emperor. Lieki bilst, ka kārtējā grāvēja orientēšanās uz orientālo eksotiku un Ķīnu ir gaidāmo olimpisko spēļu inspirēta — visus tagad interesē noslēpumainie austrumi.
112 minūtēs ekrāna laika jūs sagaida ceļojums uz eksotisko Ķīnu un arheologu O"Konelu ģimene pilnā sastāvā — filmas darbība notiek pēckara Ķīnā 1946.gadā, un Rika un Evelīnas dēls Alekss jau ir brašs jauneklis (lomā debitants Liks Fords), turklāt no tēta viņš mantojis ne tikai drukno rumpi, bet arī kāri pēc apslēptajiem dārgumiem. Tēva lomā, protams, iepriekšējo Mūmiju zvaigzne Brendans Freizers, kura faktūrā savdabīgi apvienojies bērnišķīgums ar labu fizisko formu (pirmā Mūmija atnesa Freizeram četru miljonu honorāru, otrā — jau 13 milj., bet par Pūķa imperatora summu ziņu nav — aktierim pēdējos gados nav īpaši veicies ar lomu piedāvājumiem, un eksperti min arī iemeslu — iesprūdis mūmijfilmu žņaugos). Tieši galvenā varoņa vecums ir iemesls, kas lika arī Reičelai Veisai atteikties no Evelīnas lomas — glītā un nu jau arī oskarotā (Uzticamais dārznieks) aktrise nevēlējās tēlā kļūt par pieauguša vīrieša māti, tādēļ pielietoja tradicionālo zvaigžņu taktiku — uzskrūvēja savu honorāru tik augstu, ka studija no viņas pakalpojumiem atteicās. Tā nu Freizeram—Rikam ir cita sieva un Aleksam jauna mamma — Marija Bello (Kronenberga Vardarbības pēctecība). Ekscentriskais Rika draugs kolēģis un pie viena sievastēvs palicis britu raksturotājam Džonam Hannam. Toties filmā čum un mudž no aziātu profesionāļiem — kā pirmās minamas starptautiskas atpazīstamības ķīniešu zvaigznes Džets Lī un Mišela Jo, viņiem blakus Entonijs Vons (no slavenās Dubultspēles, Skorsēzes Atkritēju oriģināla), Rasels Vons (kulta filma Romeo ir jāmirst) un Izabela Ļjuna.
Atrakciju kaskāde
Filmas sižets ir tīrā fantāzija, precīzāk, vesela fantastisku atrakciju kaskāde, kaut arī visa šī holivudiskā izdoma tomēr ir "piesieta" Senās Ķīnas realitātēm, jo stāsta par reālu pirmo Ķīnas imperatoru Ciņu Ši Huandi, kurš mūsu ēras trešajā gadsimtā apvienoja ciltis Lielķīnā un radīja savu izslavēto terakotas armiju (tūkstošiem keramikas kareivju, kuru zemē ieraktos skulpturālos tēlus apbrīno visā pasaulē, šī artefakta dēļ speciāli dodoties ceļojumā uz Ķīnu). Pēckara Ķīnā uzrodas kāds maniakāls militārists, kurš ar seniem maģiskiem rituāliem atdzīvina pirmo imperatoru, jo zina tā Ahilleja papēdi — tūkstošiem māla karavīru viņš apbedīja līdz laikiem, kad varēs piepildīties imperatora lielākā vēlēšanās — visas pasaules iekarošana un svētās mistiskās Pasaules varas valstības Šangri–La iekarošana Himalajos. Lūk, ar kādiem viltīgiem plāniem būs jāsastopas O"Konelu ģimenei! Bet nebēdājiet — Koneliem talkā nāks sniega cilvēki Jetiji un visādi citādi mītiski aziātu mošķi.
Tā ka filmas režisoram Robam Koenam vajadzēja apgūt filmas 120 miljonu budžetu, pirmām kārtām satriecošā vizuālā formā reanimējot šo tūkstošgalvīgo mirušo armiju. Grandiozo projektu no ĶTR puses vēlīgi kūrēja Šanhajas kinostudija, kura nodrošināja holivudiešus ne tikai ar 40 000 statistu batāliju ainām (darbaspēks Ķīnā joprojām ir lēts vergu darbs), bet pat izplēsa no Pekinas līderiem atļauju draudzīgajiem amerikāņu kinematogrāfistiem filmēt Ķīnas svētumā — uz Lielā Ķīnas mūra. Bizness ir bizness. Tomēr nevar teikt, ka tautas Ķīnā politiķi un vēstures eksperti bija stāvā sajūsmā par filmas ideoloģisko "zemtekstu", pēc kuras iznāk, ka Ķīnas valstiskuma iedibinātājs Ciņs Ši bija asinskārs maniaks. Savukārt Ķīnas TR garīgo (reliģisko) eliti un pat atsevišķus politiķus kategoriski neapmierināja pati ideja par miroņu armijas atdzīvināšanu — šī tēma komunistiskajā Ķīnā ir aizliegta! Tā ka Ķīnā skatītāji filmu redzēs drusku "uzlabotā", ideoloģiski nevainojamā versijā. Kura — pats galvenais! — Ķīnā tiks demonstrēta tikai pēc olimpiskajām spēlēm, kad tūristi būs aizvākušies.
***
Tiešā runa
Robs Koens (1949), režisors, filmu Stealth, XXX, Forsāža, Galvaskausi, Dienas gaisma, Drakona sirds, dok.f. par Brūsu Lī autors
Man ideja par filmu, kurā darbotos atdzimušas mūmijas, iepatikās jau bērnībā. Toreiz, kad biju izlasījis par Ēģiptes piramīdās atrastajiem Tutanhamona dārgumiem, sapņoju, cik ļoti es šādu filmu par atdzīvojušos mūmiju, kas grib cilvēkiem atņemt viņai nolaupītos vērtīgos priekšmetus, vēlētos redzēt! Es biju mūmijas pusē! Jo cilvēki zinātnisku mērķu vārdā taču bija pārkāpuši divus svētus likumus — apgānījuši pīšļus un apzaguši mirušo.
Vēlāk, kad es jau strādāju Holivudā un uzzināju, ka arī Borisam Karlovam un Todam Brauningam bijušas līdzīgas domas — par netaisnīgi abižoto mūmiju —, sapratu, ka agri vai vēlu šādu filmu uzņemšu pats! Un es joprojām dziļi sirdī esmu mūmijas pusē (smejas).
No www.robcohenthemummy.com