Kā apzinīgs kinovērtētājs nevaru izlikties nemanām, ka
trīsdimensiju animācijas produkts Monstri pret atnācējiem, ko
izstrādājuši studijas DreamWorks kinoinženieri (nu tiešām nezinu,
kā šos datorspeciālistus lai dēvē, tak ne jau svētajā vārdā par
māksliniekiem?) un kas angliskajā versijā saucas Monsters vs.
Aliens, dodot nepārprotamu norādi uz populārajām šausmu filmām
pieaugušo auditorijai, 10 minūšu garajā ievaddaļā atsaucas uz
neseno Sema Mendesa spēlfilmu Revolūcijas ceļš ar Keitu Vinsletu un
Leo di Kaprio. Es to rakstu nopietni.
Dīvaina līdzība
Jo abu filmu sižeta uzstādījums ir līdzīgs. Monstros pret atnācējiem blonda trīsdimensiju būtne no provinces, vārdā Sūzena, grasās iziet pie vīra - godkārīga tipa, kurš vietējā TV kanālā veido rīta meteoroloģiskās ziņas, un skatītājiem uzreiz ir skaidrs, ka "laimīgo pāri" gaida garlaicīga kopdzīve, ne uz kādu sapņu pilsētu Parīzi, par ko abi pirms kāzām sapņojuši, šis apnicīgais vīrietis Sūzenu nevedīs, jo ir saņēmis amata paaugstinājumu. Taču brīdī, kad nabaga Sūzena jau gatavojas uzvilkt balto līgavas kleitu, notiek kas briesmīgs (bet varbūt arī brīnišķīgs - kā uz to paskatās...) - topošajai sieviņai uz galvas uzgāžas ķēpa - meteorīts, zem kura, ak nē, Sūzena neiet bojā, bet gan pavisam drīz svinīgajā laulību ceremonijā strauji sāk augt apmēros, līdz sasniedz piecstāvu mājas augumu.
Kā saukti, klāt ir arī slepeno specdienestu pārstāvji, un miesās uzblīdusī Sūzena ar kārtas numuru 00005 tiek ievietota slepenā bunkurā, kur jau priekšā gaida citi "paranormāli eksperimenti" - milzīga vabole - tarakāns, "mērkaķis" ar peldplēvēm kāju vietā, nesaprātīgs modificēta "tomāta" un želejas mikslis, pilnīgi stulbs, bet dikti simpātisks simtmetrīgs kāpurs simtkājis un prātā jucis zinātnieks - tarakāns. Turpmāks Sūzenas vārds būs monstriene Gigantika - tā lemj valdība.
Gluži tāpat kā to, ka ieslodzīto dīvaiņu kompānija var būt noderīga dzimtenei smagā brīdī! Protams, cīņā pret citplanētiešu invāziju!
Ja jums liekas, ka viss iepriekš aprakstītais ir slima suņa murgi, neticiet - tas ir tikai sākums trīsdimensiju atrakcijai, kas paredzēta bērniem un tām nabaga nelaimīgajām personām, kas bērnus pavadīs uz kino - vai nu 3D, vai (ārzemēs) IMAX, kam šī filma speciāli radīta.
Flirts ar želeju
O.K., varbūt pieaugušie skatītāji spēs novērtēt seksuālo zemtekstu vienīgajai patiešām asprātīgajai epizodei filmā, kad pļāpīgs galertveidīgs izstrādājums cenšas flirtēt ar augļu želeju sintētiski zaļā krāsā. Kaut gan mans dziļi privātais viedoklis ir, ka DreamWorks datorapsēstajiem gudriniekiem, kas reiz pasaulei dāvājuši prieku ar Madagaskarām un Šrekiem, nu jau vienkārši sen ir pie kājas, kādai īsti mērķauditorijai viņi strādā un rada visus šos tā sauktos animācijas produktus, kuros dažādos veidos un postmodernās kombinācijās sintezēti pēdējo gadu multiplikācijas un spēlfilmu iespaidi. Un Monstri pret atnācējiem, atvainojos par padomjlaiku dzīvnieku pārtikas piesaukšanu, ir tieši tāds kombikorms (kombinētā barība), kas līdzīgi ideālām caurejas zālēm iedarbojas uz skatītāja (vismaz pieaugušā) organismu tā, ka viņš pat nepamana, kas noticis. Es pilnībā apzinos, ka izvirzīt mākslinieciskas vai, dies pas, jēdzieniskas pretenzijas trīsdimensiju rotaļlietai, kurai tik vien tā darba, kā periodiski nodrošināt, lai no ekrāna uz skatītāju kaut kas krāsains izgāztos vai izšļāktos, ir morāla kroplība. Kā asprātīgi izteicās kāda mana paziņa - un tu taisies recenzēt Lunaparku?
Kur redzēts vienacis?
Tajā pašā laikā nu dikti jau gribas saprast, kāda dziļāka jēga ir
trīsdimensiju animācijas formātā parodēt Revolūcijas ceļu, Marss
uzbrūk! vai Tarantīno Kill Bill (jo monstrienei Gigantikai/Sūzenai
ir vairākas Umas Tūrmanes Līgavas īpašības), vai Kubrika šedevru
Doktors Streindžlovs jeb Kā es iemācījos mīlēt atombumbu, it
sevišķi ņemot vērā, ka Monstri pret atnācējiem taču ir filma
bērniem, kuri par manis piesaukto filmu eksistenci pat nenojauš?!
Un viens gan ir acīmredzams - šai filmai nepiemīt Pixar studijai
raksturīgā labsirdība, pat demonstrējot vismuļķīgākās fantāzijas.
Es pat teiktu - Monstri pret atnācējiem satur devu ļauna sarkasma,
kaut gan tam arī nav nekāda jēdzieniska attaisnojuma.
Ak jā, brīdinu - šai filmai nav nekāda sakara ar apburošo un
mīlīgo Pixar multenīti Mošķīšu korporācija. Pat ja jums šķiet, ka
zilo, bezformīgo gļotveida vienaci, vārdā Bobs, esat kaut kur jau
agrāk sastapuši. Jācer, ka tas nav jūsu kaimiņš vai kāds Saeimas
deputāts. Vēl der zināt, ka oriģinālā šo filmu ieskaņojušas
Holivudas zvaigznes (Džeks Bleks, Rīsa Viterspūna, Hjū Lorijs, Sets
Rodžens, Kīfers Sazerlends un Pols Rads). Protams, filma dublēta
arī latviski.