Kamēr amerikāņu kinematogrāfisti - vasaras blokbāsteru ražotāji - ,acīmredzami noguruši no pašu dzimtenes skaistāko pilsētu demolēšanas mānijas, plūc piķi, ar īpaši sadistisku baudu iznīcinot Vecās pasaules pērli - mūžīgo pilsētu Romu (runa, protams, ir par idiotiskajiem grautiņiem Vatikānā, Svētā Pētera katedrālē un tās apkaimē tā sauktajā mākslas filmā Eņģeļi un dēmoni), tomēr atrodas arī tādi "muļķīši", kas negrib vis truli sagraut visu, ko sarūpējušas iepriekšējās paaudzes, bet darīt kaut ko maķenīt produktīvāku, teiksim, mazizglītotu skatītāju aizvest kinematogrāfiskā ekskursijā (kuru vēl īpaši krāšņāku padarīs gigantekrānu IMAX kopija, kas teju, teju būs gatava) uz Amerikas Savienoto Valstu visievērojamāko kultūras, zinātnes, vēstures, mākslas un vienkārši sadzīves dārgumu krātuvi - tā dēvēto Smitsona institūtu, kas ar saviem 19 muzejiem un deviņiem zinātniskajiem centriem, teju 350 miljoniem "eksponējamo vienību" ir, pirmkārt, lielākā muzejiskā krātuve ASV, otrkārt, viens no grandiozākajiem muzeju kompleksiem visā pasaulē.
Lai īstenotu šo pedagoģiski izglītojošo mērķi, nācās turpināt komerciāli visnotaļ veiksmīgo 2006.gada ģimenes filmu Nakts muzejā ar patlaban populārāko, arī dāsnāk atalgoto balto komiķi Benu Stilleru galvenajā - lādzīgā jokaiņa un muzeja naktssarga Lerija - lomā. Toreiz viņš strādāja slavenajā Ņujorkas Dabas vēstures muzejā (Museum of Natural History), bet nu šo muzeju grasās renovēt, tādēļ daļa eksponātu uz atjaunošanas laiku ir jāpārvieto uz "mājām" - Smitsona institūtu, kura štāba mītne jeb galvenā ēka atrodas Vašingtonā ar prātam neaptveramo kolekciju - 136 miljoniem vienību. No Ņujorkas Centrālparka kopā ar Leriju uz ASV oficiālo galvaspilsētu dosies pirmās filmas ekstravagantie personāži, proti, muzeja eksponāti, kuriem piemīt nepārvarama tieksme naktīs atdzīvoties un, teiksim tā, visu paaudžu kinoskatītājiem par lielu prieku sarīkot maza mēroga muzejisku jandāliņu.
Protams, jaunajā teritorijā no iepriekšējās filmas jau pazīstamajiem "eksponātiem" un neveiklā naktssarga Lerija it kā tā kā mazajiem draudziņiem (Robina Viljamsa tēlotajam niķīgajam Tedijam jeb ASV prezidentam Teodoram Rūzveltam, Ouena Vilsona jestrajam kovbojam Džededijam Smitam, Stīva Kūgana imperatoram Oktaviānam, varbūt pat pa kādam dzīvam dinozaura skeletam...) pievienosies jauni "antīki priekšmeti" no Smitsona institūta - vispirms jau šķietami varaskārīgie vēstures personāži - Henka Azarijas tēlotais uzurpators, ēģiptiešu faraons Kāmunrā, Kristofera Gesta kolorītais krievu cars un asiņainais tirāns Ivans Teriblais jeb Bargais, franču aktiera Alēna Šabā komiski uzpūtīgais un ar mazvērtības kompleksiem traumētais Francijas karavadonis Napoleons, visslavenākais amerikāņu mafiozi Als Kapone (Džons Berntāls), daudzie maziņie multiplicētie ģēniji Alberti Einšteini (Jūdžīns Levijs), kā arī leģendārā amerikāņu lidotāja, pirmā sieviete, kas pārlidoja Atlantijas okeānu, drosminiece un skaistule Amēlija Ērhārta (kuru spēlē burvīgā Eimija Edamsa no Šopaholiķes dienasgrāmatām/atzīšanās), kas, nešaubieties ne mirkli, kļūs ne tikai par Lerija sirdssapņu un sēro nopūtu objektu, bet arī kopā ar savu ne mazāk leģendāro aeroplānu izrādīs drosmi un kurāžu kārtējā bišķiņ trešajam pasaules minikaram līdzīgajā jandāliņā, kuru sarīkos šīs pasaules, hm, vēsturiskās pasaules varenie, atkal plūcoties par to, kurš no viņiem ir tas visvissvarīgākais.
Protams, visas šīs jezgas galvenais iniciators būs viltnieks faraons Kāmunrā, kurš sarīdīs vēsturiskos tēlus no pirmās sērijas Dabas muzeja pret "smitsoniešiem", izmantojot kārtējās maģiskās relikvijas. Kādas, to es vis neteikšu - laipni lūgtum uz jautro, gana asprātīgo un, galvenais, aizraujošo izglītošanās seansu Nakts muzejā II! Bet visu jau, skaidra bilde, par labu vērsīs Lerijs un viņa sirdspuķīte Amēlija, kas kopīgiem spēkiem vēsturiskās figūriņas saliks pa vajadzīgajām vietām, pirms muzejā ierodas pirmie apmeklētāji. Kaut gan varbūt dažiem palaimēsies nenomierināties un bišķi pabiedēt pusaudžus, kas Smitsona institūtā - gandrīz iepretim Baltajam namam - ieradušie pirmo reizi. Tāpat - pēc Nakts muzejā I necerēti milzīgajiem panākumiem - bija skaidrs, ka šāda filma ir ideāla reklāma reālajam ASV "galvenajam muzejam", tādēļ Holivudas viesi kinematogrāfisti ar režisoru Šonu Leviju priekšgalā (viņš uzņēmis arī Nakti muzejā I, Rozā panteru un Tikko precējušies ar Eštonu Kačeru un Britāniju Mērfiju) bija pirmie spēlfilmu veidotāji, kas saņēma atļauju filmēt īstajos muzeja interjeros.