Viņa debijas darba centrā ir jauna rīdziniece Karlīna, kuras puisis Rihards mēģina iestāstīt dīvainas lietas: meitenei esot izskalota atmiņa, patiesībā viņi abi esot aģenti un pildot starprealitāšu misijas organizācijā, kas apkaro destruktīvo spēku invāziju. Meitene uztver šos stāstiņus kā oriģinālu savaldzināšanas pieeju, jo nevar pat iedomāties, cik drīz sašūposies ierastā realitāte, atklājot tajā apslēptās šausmas – šausmas, ar kurām saskaroties no apziņas trauslās čaulas var izšķilties ārprāts.
"Šis romāns ir mēģinājums radīt fantāziju, kā varētu atrast izeju no postmodernisma. Tie ir nopietnības meklējumi pasaulē, kurā viss ir ieslīdzis spēlē," akcentē Artūrs Bērziņš, kurš šo darbu sarakstījis Latvijas literatūrā maz pārstāvētajā zinātniskās fantastikas vai tā dēvētajā dīvainās literatūras (weird fiction) žanrā, kura slavenākais pārstāvis ir amerikāņu rakstnieks Hovards Fīlips Lavkrafts. Vienlaikus Visuma vērpēji ir arī laikmetīga proza, kas preparē mūsdienu aktualitātes.
"Šī grāmata ir par kognitīvo disonansi starp dzīves bezjēdzību un nepieciešamību pēc dzīves jēgas – stāvokli, kurā ir iestrēguši cilvēki un kurai es neredzu vieglu risinājumu. Sabiedrība nav izglābjama, bet indivīdi kā atsevišķas vienības var pārkāpt pāri šim eksistenciālā absurda slieksnim, uzņemoties atbildību, kritiski izturoties pret notiekošo un turot taisni savu mugurkaulu, neļaujoties pašplūsmai jeb konformismam," uzskata Artūrs Bērziņš, kura grāmatas vāka noformējumā redzama meitene, uz kuras pieres uzrakstīts "dasein" kā atsauce uz vācu filozofa Martīna Heidegera mācību.
Līdz šim mākslinieks bija veidojis citu autoru Latvijā izdotu grāmatu vāciņus. "Ar Artūru Bērziņu mēs sadarbojamies jau kādus sešus septiņus gadus, kad apgādā Zvaigzne ABC aizsākās fantāzijas un fantastikas (F&F) darbu izdošana," atceras F&F grāmatu projektu vadītāja, literatūras kritiķe Bārbala Simsone.
Pirms trim gadiem tika izsludināts fantāzijas un fantastikas stāstu konkurss Sapņu laiks II. "Še ku, re ku, e-pasta kastītē iekrīt stāsts no Artūra Bērziņa. Tas tika atvērts, izlasīts un… noraidīts, nevis tāpēc, ka būtu slikts, bet tāpēc ka pārsniedza pieļauto garumu," atklāj literatūras kritiķe. Tieši no tā mākslinieks ir izaudzējis savu debiju literatūrā.
Savukārt par pirmo pabeigto darbu viņš sauc savu noskaņu sacerējumu Mēmo eņģeļu aizā, kuru sarakstījis 2000. gadā, kad iestājies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. "Pabeidzu un ieliku atvilktnē," piebilst Artūrs Bērziņš, kuru rakstīšana saistījusi kopš bērnības.
Paralēli sava romāna radīšanai Artūrs Bērziņš ir veidojis jaunu mākslas darbu ciklu, kurā izvērstas līdzīgas tēmas kā grāmatā, uzsvaru liekot uz Latvijas aktualitātēm. "Viena no instalācijām būs Taro galds – no vienas puses, Taro kā mākslas īpašā oža saost procesus, kas notiek zem virsslāņa, bet, no otras puses, Taro konceptuāli iederas kā kritiska konotācija, jo ezotērika, manuprāt, ir neapzināta atsacīšanās no morāles un pašapmāns, kad cilvēks atsakās pieņemt problēmas, kuras nevar atrisināt," teic Artūrs Bērziņš, kurš, tāpat kā grāmatā, arī šajā mākslas darbu ciklā preparē cilvēcisko tieksmi atbrīvoties no atbildības un meklēt vieglus risinājumus, bet kopējo pašplūsmu pretnostata personību spēkam.