Tas ir laika nogrieznis, kurā mākslinieciskās izpausmes noteikuši dažādi valsts ideoloģiskie uzstādījumi, latviešu mākslas spēcīgā tradīcija, kas tika pārmantota no starpkaru perioda; autoru individuālās izpausmes un rokrakstu daudzveidība. Nevar aizmirst arī pasaules vizuālās kultūras attīstības procesus 20. gadsimta otrajā pusē, kas visbiežāk pastarpināti, bet reizēm arī tiešā veidā ietekmēja Latvijas māksliniekus.Izstāde Muzejs izvēlas. Glezniecība. 1958.–1988. ir veidota uz muzeja krājuma bāzes un nosacīti rāda Latvijas glezniecības ainu trīsdesmit gadu periodā. Tas nav pilnīgs un objektīvs visa šī laika posma atspoguļojums, bet viens no mēģinājumiem parādīt to māksliniecisko daudzveidību, domāšanas plašo spektru, individuālās brīvības pašnoteikšanās robežas, kas pastāvēja paralēli valsts ideoloģiskajām nostādnēm un mākslinieku radošajām nodevām tām. Tādēļ arī visai subjektīvais nosaukums Muzejs izvēlas, skaidro Māra Lāce.
Ekspozīcijai atlasīti 21 gleznotāja 45 darbi, kas, tieši tāpat kā šajā izstādē, jau savā darināšanas laikā viens otram līdzās bija skatāmi izstāžu zālēs. Tie ir autori, kuri bijuši aktīvi šo trīsdesmit gadu periodā un ar savu darbību veidojuši mākslas kopainu, kas mums šodien ļauj runāt par patiesi augstām latviešu glezniecības profesionālām kvalitātēm.
Galvenais uzsvars šai izstādē likts uz mākslinieku individuālo rokrakstu dažādību. Autori parādīti plašā spektrā no Jāņa Pauļuka spēcīgās krāsas pašvērtības apzināšanās līdz Bruno Vasiļevska intelektuālajai un atturīgi elegantajai izteiksmei. Izstādē vēl skatāmi Ojāra Ābola, Leonīda Āriņa, Lidijas Auzas, Birutas Baumanes, Borisa Bērziņa, Līvijas Endzelīnas, Edvarda Grūbes, Edgara Iltnera, Imanta Lancmaņa, Leonīda Mauriņa, Viļa Ozola, Rūdolfa Piņņa, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Džemmas Skulmes, Georga Šēnberga, Maijas Tabakas, Imanta Vecozola, Induļa Zariņa darbi.
Izstādi konceptuāli ievada un noslēdz mākslinieku pašportreti – 1958. gadā gleznotais Jāņa Pauļuka Pašportrets. Jezuīts un 1988. gadā darinātais Borisa Bērziņa Mākslinieks un modelis – katrs ar savu māksliniecisko redzējumu un vērtību sistēmu. Darbu atlasē aktīvi izskan Latvijas tēma gan ainavu gleznojumos un klusajās dabās, gan figurālajās kompozīcijās, sniedzot skatītājam izjūtu gammu no harmonijas līdz saplosītai traģikai, no liriska apcerīguma līdz trauslam nemieram.
Izstādē nav eksponēts neviens tā sauktais "līguma darbs" – valsts pasūtījuma darbi, kuru izvēli noteica Kultūras ministrija un kas tika radīti, sekojot konkrētam tematikas pieteikumam. Izstāde ir liecība mākslinieku brīvai radošai domai un meklējumiem katram savas tēlainības virzienā, uzsver Māra Lāce.
Mākslas darbu atlase ir apliecinājums arī vēl citai "muzeja izvēlei". Eksponētās gleznas ar atsevišķiem izņēmumiem ir iegādātas muzeja kolekcijai to radīšanas gados, tādējādi apliecinot ekspertu spēju saredzēt kvalitātes. Citus darbus muzejs iegādājies jau pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad muzejam tika dotas tiesības veidot savu ekspertu komisiju muzejisko priekšmetu iegādei. Tie, piemēram, ir Leonīda Mauriņa, Georga Šēnberga, Lidijas Auzas, Imanta Lancmaņa, Līgas Purmales un citu autoru atsevišķi darbi.
Izstādes mērķis ir labu mākslas darbu parāde, tomēr tā izgaismo arī divas problēmsituācijas, ar ko pašlaik visai asā formā saskaras muzejs. Tas ir telpu trūkums šī perioda krājuma eksponēšanai un šobrīd pilnībā neesošais valsts finansējums kolekciju papildināšanai. Rodas jautājums, kādā komplektācijā pēc piecdesmit gadiem būs iespējams parādīt šodienas Latvijas mākslas ainu.
Izstādes Muzejs izvēlas darbu atlasi veica Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.