Apmaldījušies trīs „aploksnēs”

VID paziņoja, ka minētie ienākumi būtu jādeklarē tikai tad, ja tie pārsniedz likumā noteikto apmēru — četrkāršotu gada neapliekamo minimumu (2006.gadā — 1536 lati, šogad — 2400 lati). Savukārt 31. maijā VID izplatīja pilnīgi pretēju paziņojumu — ka šādus ienākumus uzskata par ar nodokli apliekamajiem un deklarējamiem ienākumiem. Vēl vairāk, VID izplatīja aicinājumu visiem ārstiem, kas no pacientiem saņēmuši "pateicības" naudas izteiksmē, tās deklarēt un samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr 19. jūnijā VID atgriezās pie sava 25. maija viedokļa, vēstulē V.Zatleram norādot, ka no fiziskām personām saņemtiem dāvinājumiem nav jāmaksā nodokļi un, ka tie jādeklarē, tikai ja tie pārsniedz likumā noteikto apmēru. VID uzsver, ka, saskaņā ar LR Civillikuma 1993. pantu, ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem. 6. jūlijā intervijā Latvijas Radio VID ģenerāldirektors Dz.Jakāns atzina, ka par dāvinājumu nevar uzskatīt maksājumu, kas veikts, iepriekš pacientam un ārstam vienojoties par samaksu un ka tas attiecoties ne tikai uz ārstiem. Jāatzīst, ka Dz.Jakāna piedāvātā interpretācija ievērojami apgrūtinātu nodokļu iekasēšanu, jo iepriekšējas (vairumā gadījumu mutiskas) vienošanās fakts, ja kaut vai viena no iesaistītajām pusēm to noliedz, ir juridiski ļoti grūti pierādāms. Pat pie rokas pieķerot „aplokšņu” maksātājus un saņēmējus, VID nāktos vēl pierādīt iepriekšējas vienošanās faktu. Ar šo paziņojumu VID atkārtoti nonāk pretrunās, jo 19. jūnija VID vēstulē V.Zatleram nav norādīts, ka iepriekšējas vienošanās ar pacientu gadījumā saņemtie aplokšņu maksājumi tomēr ir deklarējami un apliekami ar nodokli. Jebkurā gadījumā neizskaidrots paliek jautājums, kur tad juridiski velkama robeža starp ar nodokli neapliekamu dāvinājumu un ar nodokli apliekamu ienākumu. Ņemot vērā, ka VID jau galīgi „apmaldījās trīs aploksnēs”, bet finanšu ministrs O.Spurdziņš turpināja bailīgi klusēt, ar veselības ministra V.Veldres rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un VID pārstāvji. Darba grupai līdz 10. jūlijam bija jāsagatavo informatīvs ziņojums ar konkrētiem priekšlikumiem pacientu „pateicības” maksājumu ierobežošanai. 10. jūlija informatīvais ziņojums satur vairākus ierosinājumus, kas vērsti uz veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu kopumā (piemēram: panākt ārstniecības personu algu straujāku palielinājumu, paplašināt privātā sektora un brīvprātīgās apdrošināšanas lomu veselības aprūpē, celt ārstniecības personu prestižu sabiedrībā, veidojot ārstus atbalstošās informatīvās kampaņas utt.), kā arī ierosina „virzīt grozījumus Latvijas Administratīvo Pārkāpumu Kodeksā, kas paredz, ka atbildība iestājas, ja konstatē prettiesisku materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu saņemšanu par ārstniecības pakalpojuma sniegšanu”. Tomēr ziņojuma autori pat nemēģina sniegt atbildi uz jautājumu, kur tad juridiski velkama robeža starp „pateicībām” - ar nodokli neapliekamiem fizisko personu dāvinājumiem un „prettiesisku materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu saņemšanu par ārstniecības pakalpojuma sniegšanu”. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, vai naudas "pateicību" ņemšana no pacientiem valsts slimnīcā, kur tiek sniegti pakalpojumi, izmantojot valstij piederošos pamatlīdzekļus un par kuriem ārsts saņem no valsts algu ir likumīgs dāvinājumu veids vai nav? 19. jūlijā notika darba grupas tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kurā gan konkrēti lēmumi netika pieņemti. Savukārt, Valsts prezidents V.Zatlers, tiekoties ar ārstniecības organizāciju pārstāvjiem, atzina, ka vajagot rast „kompleksu risinājumu” pacientu "pateicībām". Diskusija ap „pateicību” jautājumu turpinās, tomēr, manuprāt, tajā daudz aktīvāk būtu jāiesaistās Finanšu ministrijai, kura ir atbildīga par valsts nodokļu politiku un arī pārrauga VID darbu. Līdz šim finanšu ministrs ir izvairījies no skaidra viedokļa paušanas „aplokšņu” maksājumu jautājumā. Pašreiz dominējošā interpretācija, ka ārstu no pacientiem saņemtie maksājumi ir uzskatāmi par no fiziskām personām saņemtiem dāvinājumiem un par tiem nav jāmaksā nodokļi, dāvinājumus interpretē pārāk plaši un ļauj par dāvinājumiem uzdot arī daudzus atlīdzības veidus. VID atsauksme uz Civillikumu, ka ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem, paver vēl plašākas iespējas. Aplokšņu algas var interpretēt kā fiziskas personas — uzņēmuma īpašnieka — dāvinājumu saviem darbiniekiem, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem (protams, bez iepriekšējas vienošanās ). Samaksa juristiem, mākleriem utt. - dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarītajiem pakalpojumiem. Jau iepriekš esmu publiski paudis viedokli par iespējamo „pateicību” interpretāciju: ja ienākums, t.sk. dāvinājums atlīdzības nozīmē, ir saistīts ar personas profesionālo darbību, tas ir uzskatāms par ar nodokli apliekamu ienākumu. Savukārt ar nodokli neapliekamu fiziskas personas dāvinājumu būtu jāsaprot, piemēram, radu un draugu dāvanas dzimšanas dienā vai tml. Attiecīgi būtu arī precizējams likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pants. Aicinu sabiedrību uzmanīgi sekot līdzi debatei par notiekošo veselības aprūpes sistēmā, jo tā noteiks valsts nodokļu politikas turpmāko attīstību. Būtu ļoti slikti, ja diskusija par to, vai medicīnas aprūpes finansējuma sistēmā nav vajadzīgas konstruktīvas izmaiņas, politiska uzstādījuma dēļ pārvērstos par testa poligonu "aplokšņu" maksājumu legalizācijai ne tikai veselības aprūpes jomā.