Laikmetīgās mākslas izstādi Eksperiments un izcilība, Braco Dimitrijeviča personālizstādi un foto izstādi Mūza novērtēja apmēram 4500 apmeklētāju, bet izstādi Rūdolfs Pinnis – 110 – 2500 apmeklētāju. No akadēmiskās mūzikas koncertiem vislielākais apmeklējums bija atklāšanas koncertam Romantiskas simfoniskās gleznas, kad tika liktas klāt vairāk nekā 100 papildus vietas, lai koncertu noklausītos visi interesenti. Kopumā šo koncertu apmeklēja 880 skatītāju. Diemžēl nebija iespējams noorganizēt papildkoncertu Ksenijas Sidorovas un Gunas Āboltiņas programmai Pasaulīgais un dievišķais, uz kuru biļetes bija izpirktas vēl pirms festivāls bija sācies. Šogad pirmo reizi Cēsīs festivālā viesojās Latvijas Nacionālais teātris un biļetes uz visām izrādēm bija izpirktas, tādēļ tika pieņemts lēmums rīkot papildizrādi iestudējumam Pērnvasar negaidot."Šogad jau droši varam apgalvot, festivāls Cēsīm ir ne tikai prestiža jautājums, tam ir būtiska ietekme uz Cēsu ekonomiku vasarā. Festivāla laikā Cēsu viesnīcas bija teju pārslogotas, Cēsu kafejnīcas ar grūtībām tika galā ar pieprasījumu un Cēsis bija pilnas ar viesiem un tūristiem. Pateicoties mūsu ilggadīgajiem atbalstītājiem - festivāla patronam SEB Bankai, festivāla ģenerālsponsoram SIA Latvijas Mobilais Telefons, kā arī SIA Alfor un, protams, Kultūras ministrijai, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Cēsu pilsētas pašvaldībai un ES programmas Kultūra 2007–2013 - atbalstam varējām piedāvāt tik plašu un interesantu programmu un demokrātiskas biļešu cenas uz festivāla notikumiem. Tādēļ arī tik daudz apmeklētāju," uzsver Cēsu mākslas festivāla direktors Juris Žagars.Šogad festivālu apmeklēja arī Eiropas lielākā un prestižākā - Arlas fotofestivāla - izpilddirektore Aurēlija de Lanlē (Francija), ar kuru notika sarunas arī par iespējamo abu festivālu sadarbību nākotnē. "Šī bija pirmā reize, kad viesojos Latvijā un Cēsīs. Un pirmais iespaids par festivālu bija, ka tam ir līdzīgs radošais gars kā Arlas fotofestivālam - gan norises vietas ziņā (tas notiek ārpus galvaspilsētas), gan organizatoriskā ziņā – centienos to popularizēt, veicināt tā izaugsmi. Otra lieta, kas mani iepriecināja, ir festivāla starpdisciplinārā daba. Man tas bija ļoti stimulējoši rīta pusē apmeklēt dažādās vizuālās mākslas izstādes, dienas laikā piedalīties Pecha Kucha prezentācijās, pēcpusdienā klausīties radošās apvienības Orbīta performanci Slow Show un vakarā apmeklēt tradicionālu akadēmiskās mūzikas koncertu, klausoties Rahmaņinova un Grīga skaņdarbus. Domāju, ka tieši notikumu dažādība vienviet piesaista publiku," uzskata Aurēlija de Lanlē.Arī šī gada jaunievedums – festivāla bērnistaba - sevi attaisnojis pilnībā. Vairāk nekā 100 bērnu vecāku izmantoja šo piedāvājumu un par to esam saņēmuši tikai pozitīvas atsauksmes. Bērni tika pieskatīti un bija nodarbināti, savukārt viņu vecāki un pārējie skatītāji varēja netraucēti baudīt teātra izrādes, koncertus un operas izrādes. "Šo tradīciju noteikti turpināsim arī nākamgad un iesakām par to padomāt arī citiem kultūras notikumu organizētājiem," mudina festivāla organizatore Indra Lūkina.Festivāla pilnvērtīgu norisi palīdzēja nodrošināt ilggadējie sadarbības partneri – Francijas kultūras institūts Latvijā, Lietuvas Laikmetīgās mākslas centrs un Ziemeļvalstu Kultūras punkts, kā arī Latvijas Nacionālā opera, Liepājas simfoniskais orķestris, VSIA Latvijas Koncerti, Latvijas Nacionālais teātris un mākslas un kultūras portāls Arterritory.com
Plānots, ka nākamgad Cēsu mākslas festivāls norisināsies nedaudz agrāk nekā ierasts – no 29. jūnija.