Līdztekus dokumentiem, kas valsts tapšanu attēlo gluži lietišķā gaismā, izstāde stāsta paralēlu stāstu - par ticību ideāliem, nedrošību, jukām, ko izdzīvo topošā valsts un tās cilvēki un ko personiski pārdzīvo un spilgti fiksē talantīgākie no mūsu māksliniekiem. Arī, kā raksta izstādes veidotāji, par Latvijas valsti kā māksliniecisku projektu. Māksliniecisks projekts Valsts kā māksliniecisks projekts - skaisti teikts. Precīzi arī, jo Latvijas ideju jau nedzemdina saimnieciska vai politiska nepieciešamība, bet gan nacionāla ideoloģija, doma. Latviešu māksla, pati tik tikko izveidojusies, izauklē vispirms nācijas, tad valsts ideju. Un tad aktīvi piedalās arī nacionālas valsts celšanā. Bet vēl pirms tam - karš, kura attēlojums jauno modernistu darbos arī šodien spēj raisīt spēcīgas emocijas. Viens no spilgtākajiem, arī slavenākajiem darbiem izstādē ir Jēkaba Kazaka Bēgļi, ko mākslinieks glezno 1917.gadā. Latvija jau nav tikai zeme, tie ir galvenokārt cilvēki. Tauta, kuras daļa tobrīd atrodas Krievijā, tāpat kā evakuācijā strādājošie vai strēlnieku gaitās ejošie latviešu jaunie mākslinieki. Tāpēc bēgļu un strēlnieku tēmas Latvijas jubilejai veltītajā izstādē redzamas daudz. Un tas šķiet būtiski - ka jubilejas reizē muzejs nav vairījies no skaudrākām dzīves pusēm, tādā veidā ar mākslas darbu palīdzību padarot valsts veidošanās procesus tiešāk, emocionālāk saprotamus šodienas cilvēkam. Latvijas valsts dibināšana pirms 90 gadiem var šķist tāla, par politiku jau tradicionāli maz interesējas, toties tā spriegā, personiskā monumentalitāte, kas runā caur gleznām, ir saprotama katram cilvēkam. Māksla un laiks Māksla neattīstās atrauti no sava laika, un tāpēc arī mākslinieku rindās pirmie Latvijas pastāvēšanas gadi ir ideoloģisku izšķiršanos laikmets. No mūsu mākslas vēstures atšķeļas, piemēram, Gustavs Klucis, Aleksandrs Drēviņš, Kārlis Johansons, kas pārliecības dēļ paliek Padomju Krievijā. No tiem māksliniekiem, kuri Latvijā atgriežas, izstādē eksponēti gan nacionāli ievirzīti konkursu darbi, gan tie, kurus mākslinieki rada "mākslas dēļ". Abas darbu grupas savdabīgi raksturo jauno valsti - tās oficiālās un privātās šķautnes. Lielo pasūtījumu galarezultāti šodien nereti vairs netiek uztverti kā mākslas darbi, bet gan kā simboli, vizuālas zīmes, kas visiem saistās ar Latviju. Tomēr tieši mākslinieki piedalījušies nacionālo simbolu (karoga, ģerboņa utt.) veidošanā, radījuši metus naudas zīmēm un monētām, skices pastmarkām, pastkartēm, preses izdevumu noformējumam. Izstādē redzami arī latviešu modernistu darbi, kuri jauno laiku raksturo gan ar tēmām, gan izteiksmes veidā. Jaunās valsts māksla lielā mērā ir arī jauno māksla - dinamiska, pēc atjaunotnes dzīvē un daiļradē saucoša. Modernisms, kas kādā īpašā veidā sasaucas ar tikko dzimušas valsts dinamismu. Ar kara gados piedzīvotām nacionālās drāmas tēmām Latvijas mākslā ienāk Jāzeps Grosvalds, Jēkabs Kazaks, Romans Suta, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Emīls Melderis un citi. Viņu darbu mākslinieciskā vērtība ir neapšaubāma, bet interesanti ielūkoties tajos arī kā laikmeta zīmēs. Uz to arī aicina izstāde - ieskatīties mākslā kā Latvijas valsts dibināšanas spoguļattēlā. Izstādi papildina bagātīgi ilustrēts izdevums No de facto līdz de iure: Latvijai topot. Māksla un laikmets, ko muzeja speciālisti gatavojuši sadarbībā ar apgādu Neputns. Izstāde skatāma līdz 4.janvārim.
Emocionāls stāsts par projektu valsts
LNMM apskatāma izstāde No de facto līdz de iure Valsts svētkiem Latvijas Nacionālais mākslas muzejs veidojis izstādi, kas radīs gan svētku noskaņojumu un sniegs ieskatu vēsturē, gan iepriecinās mākslas baudītājus. Vērienīgajā Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltītajā izstādē No de facto līdz de iure izstādīti latviešu mākslas darbi, kas tapuši vienā laikā ar Latvijas valsti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.