Interesanti skatīties, kā patlaban "augstākās valsts amatpersonas" cenšas atbildību par Kalvīša savārīto Loskutova biezputru grūst sazin kurā, bet pavisam noteikti citā virzienā. Valsts prezidents ir runājis par to, kas darāms "politiķiem", it kā viņš pats tāds nebūtu. Pats Kalvītis stāsta, ka valdība Loksutova lietā vairs neko nevar darīt, nu viss ir atkarīgs no Saeimas, it kā valdība nebutu tiesīga atsaukt pati savu lēmumu. Un nu jau piesaukta pat Nacionālā drošības padome! Protams, par Nacionālo drošības padomi KNAB kontekstā likumā nav teikts nekas, bet pie tā jau esam pieraduši, ka premjeram likums ir pagalam nenozīmīgs šķērslis, ja svarīgāka ir sponsoru interešu apmierināšana. Taču atcerēsimies, kas patlaban ir NDP locekļi. Pirmkārt "nepolitiķis" Valdis Zatlers. Tālāk Gundars Daudze. Ventspils partijas pārstāvis. Dzintars Jaundžeikars. Bez komentāriem, bez cerībām. Juris Dalbiņš. "Tautas" partijas cilvēks. Kalvītis. Bezprincipiālais tips, kurš šo jezgu pats uzsāka. Atis Slakteris, kurš balsoja par Loskutova atstādināšanu. Laikam Helēna Demakova, kura arī balsoja par Loskutova atstādināšanu, jo patlaban viņa laikam pilda no amata aizgājušā ārlietu ministra Arta Pabrika pienākumus. Un Ivars Godmanis, kurš balsoja par Loskutova atstādināšanu. Jauka kompānija. Un noteikti pats "piemērotākais" risinājums, lai arī "gudrās galvas" atbildību varētu novelt uz citiem pleciem.
***
Tikmēr no "Tautas" partijas izslēgtais Aigars Štokenbergs nonācis manuprāt neapskaužāmā situācijā, proti, viņš nu ir latviešu tautas nākamais baltais jātnieks uz balta zirga, viņš nu taisīs augšā jaunu politisku spēku un glābs mūs no ciniskās bandas, kura tautai uzsēdusies uz kakla patlaban. Pats A. Štokenbergs, protams, atzīst, ka ne jau viņš viens pats cels jaunu partiju. Par to vērts mazliet padomāt. Turklāt tieši vecā teiciena "labs cilvēks -- tā nav profesija" kontekstā.
Pamata iemesls, kāpēc daudzi ļaudis Latvijā būtu priecīgi par jaunas partijas izveidošanos, ir tas, ka ļaudīm ir apriebušās pašreizējās partijas. Apriebies pretīgais cinisms, ar kādu tās izturējušās. Vēlēšanu likuma apspļaudīšana (ai, kā gribas lietot sulīgāku vārdu), to prezentējot kā demokrātijas paraugstundu, savējo bīdīšana amatos pilnīgi neatkarīgi no tā, vai viņi amatam ir derīgi. Dažādu citu likumu klaja ignorēšana. Tajā skaitā traktoriski raķetiskais naftas tankkuģis Satiksmes ministrijas vadībā, kura dēļ Eiropas komisija grasās pret Latviju vērst juridiskas sankcijas (lai gan ar piebildi, ka "civilizētās valstīs" tik tālu lietas visbiežāk tomēr nenonāk). Nudien apriebies. Un turklāt nemetot īpaši kāras acis arī uz "Jauno laiku". Manuprāt, reklāmists Mārtiņš Ķibilds šodien Dienā nerunāja savā vārdā vien, "JL" aprakstot kā "egocentrisko īpatņu klubiņu."
Jaunā politiskā spēka kontekstā runāts par tiem cilvēkiem, kuri pagājušā nedēļā parakstīja aicinājumu, piketēt pie Saeimas. Mīksti sakot, ne visi šie ļaudis gribētu kļūt par politiķiem, un vēl mīkstāk sakot, ne visiem viņiem tas būtu pat ieteicams. Ar labu gribu politikā tomēr nepietiek, katrā ziņā "Jaunais laiks" to ir pierādījis ar uzviju. Jābūt arī kompetencei un rīcības spējai. Sakiet, ko gribat par "ierindas biedru" un atkritumu magnātu Mākoņos, bet no visiem "tautas glābējiem" kādreiz tieši viņš tomēr bija tas, kurš nāca nevien ar skaidru vīziju, bet arī ar prasmi, to ieviest. Savu personīgo atraktivitāti pagājušajās Saeimas vēlēšanās mēģināja izmantot Māris Gulbis, un čiks vien sanāca, jo nebija skaidra piedāvājuma.
Sen gribējies cerēt, ka Latvijas sabiedrība ir pietiekami pieaugusi, lai tai nebūtu katru reizi vajadzīgs jauns jātnieks uz balta zirga. Pērn oktobrī tāda nebija, un tauta savēlēja tos pašus vēžus, turklāt daudzreiz smirdīgākā kulītē. Kamēr veidojas jauna partija, vēl svarīgāk tomēr ir izremontēt pašreizējo struktūru. "Gudrās galvas" varbūt varētu nobalsot par neuzticību valdībai, taču kliedzoši acīmredzamu nākamo variantu tomēr Saeimā nav. "Jaunais laiks" jautrā tandēmā ar Alfrēdu Rubiku? Galvenais, lai tie deputāti, kuri tomēr jūtas neērti par savu zombificēto līdzdalību jau gadu ilgstošajā valsts nozagšanas balagānā, reiz saprastu, ka viņi ir atbildīgi tautas, nevis mākoņu un piejūras priekšā. Pat tad, ja Valsts prezidents šodien nolemtu Saeimu atlaist, pašreizējai valdošajai kliķei vēl būtu pietiekami daudz mēnešu laika, lai Latviju sabojātu (atvainojos -- "sakārtotu") vēl tālāk. Ja tādā valstī daudzi negrib dzīvot, tad vaina par to ir jauzņemas pašiem politikāņiem. Negribu domāt, ka viņi visi dvēselē ir slikti cilvēki. Un nākamajās dienās un nedēļās, neatkarīgi no tā, kas notiek vai nenotiek jauna politiska spēka veidošanā, viņiem ir iespēja to demonstrēt. Vai arī kārtējo reizi mūs pievilt.