Karogi Briselē, Lietussargi Rīgā

Runa ir par kaut ko daudz būtiskāku - par sabiedrības kopā pastāvēšanu. Par res publica. Rīgā cilvēki pulcējās zem lietussargiem, lai protestētu pret savas valdības ignoranci, negodīgām vēlēšanām, aizkulišu lēmumiem un politikas pirkšanu. Pret politiķu vienošanos aiz tautas muguras. Par tiesisku valsti un godīgu politiku, ne tikai tautas vārdā vai pat labā, bet arī ar tās klātbūtni. Briselē cilvēki izkar logos savas valsts - Beļģijas karogus, lai protestētu pret politiķu nespēju vienoties, sabiedrības un valsts interešu vārdā. Ir pagājušas 150 dienas kopš parlamenta vēlēšanām un vairākkārtējie mēģinājumi izveidot koalīciju starp uzvarējušajām flāmu un frankofonu labēji-centriskas ievirzes partijām ir beigušies nesekmīgi. Publiskajā telpā neskaitāmas reizes ir apspriesti reālas valsts sadalīšanas iespējamība un modeļi. Pagājušajā svētdienā cilvēki Briselē pulcējās bezprecedenta manifestācijā vienotas valsts atbalstam, tajā skaitā no abām lingvistiskajām kopienām, kuru it kā nesamierināmās pretrunas par nodokļu autonomijas un valodu robežu jautājumiem tiek liktas esošās krīzes pamatā. Abās valstīs ir politiska krīze. Kas nav nekas neparasts vai nepieredzēts. Vienā valstī tauta prasa atkāpties sevi diskreditējušu valdību un parlamentu, kas nevēlas to darīt. Otrā tauta prasa politiķiem vienoties un sastādīt valdību. Tomēr jāuzsver, cik atbildīgi tiek veidota valdība šeit, Briselē. Beļģijā valdība nav izveidota tādēļ, ka politiķu loks nespēj vienoties nevis par amatiem, bet gan par valdības deklarāciju, kas nav tikai labo nodomu papīrs, bet gan dokuments, pēc kura valdība tiešām strādā. Tādēļ likmes ir daudz augstākas - vēlētāju (nevis sponsoru naudas) miljonu uzticība. Vēlētāji šeit seko katram vienošanās paragrāfam jaunās valdības deklarācijas rakstīšanā. Vai arī mēs būsi gatavi sekot līdzi katram nākamās valdības deklarācijas paragrāfam, gan rakstīšanas, gan izpildes laikā? Vai pēc piecpadsmit LR valsts atjaunošanas gadiem mums beidzot nebūtu pienācis laiks prasīt, lai nākamās valdības veidotāji parādītu skaidru vīziju, ko viņi vēlas īstenot, un kā to konkrēti sasniegs? Krīžu iemesli un cēloņi ir atšķirīgi. Ja Latvijā politiķi turas pie varas visiem līdzekļiem, pretēji augošajām sabiedrības prasībām, tad Beļģijā politiķi turas pie sava elektorāta visiem līdzekļiem, pretēji sabiedrības kopējām interesēm. Atbildības un kvalitātes līmeņi, protams, ir dažādi. Tomēr visos gadījumos politikas kā profesionālas nodarbes iekšējā loģika neļauj pašiem procesa dalībniekiem pārraut šo noslēgto loku. Vienkāršo patiesību par to, ka kopums ir kaut kas vairāk nekā atsevišķo sastāvdaļu summa, pārstāvniecības demokrātijā var pateikt tikai pati tauta. Kopējais jaunais abās valstīs ir pilsoniskās sabiedrības mobilizācijas spēja, spēja formulēt, izvirzīt, uzturēt spēkā un attīstīt tālāk kategorisko imperatīvu par demokrātiju kā varu, kas nāk no tautas, tiek realizēta tautas vārdā un kalpo tautai. Tas rada negaidīta pārsteiguma, cerību, solidaritātes un arī lepnuma sajūtu. Katra krīze ir iespēja. Mums ir iespēja šobrīd Latvijā pacelt demokrātiju jaunā kvalitātē, radot jaunu saikni starp politiķiem un sabiedrību, ko sauc par līdzdalības demokrātiju. Vai izmantosim to? Pacelsim likmes politikā! Ne jau atzīmju, bet dzīves dēļ.