"Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa..." – tā rakstīja Aspazija. Nu viņa pati gleznā Raiņa Zelta zirgam mugurā, stingri pievilkusi pavadu... Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) līdz 29. augustam skatāma mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde Gaisma. Skatiens. Aspazija.
"Šo izstādi bija paredzēts atklāt tieši dzejnieces dzimšanas dienā 16. martā. Bet – valdības rīkojums! Dzimšanas diena pagāja klusi, pat ar dramatisku noskaņu. Esam gandarīti, ka uzreiz pēc ierobežojumu samazināšanas varējām izstādi Gaisma. Skatiens. Aspazija atklāt, un kā svētku sveces vai salūts ir aiz Raiņa un Aspazijas mājas loga ziedoša kastaņa," stāsta Ieva Baumgarte. Starp klasiķiem Aspazija ir harizmātiska personība, kurai piemīt gan elegance, gan mīļums, gan stingrība, gan emocionalitāte. Ar viņu kā iedvesmas tēlu māksliniekiem strādāt bijis ļoti interesanti, jo Aspazijas personības pievilcība, ambiciozitāte, drosme un elegance uzrunā arī mūsdienu cilvēku.
"Man ir klasiska akadēmiskā izglītība – esmu grafiķe, gleznotāja. Mans studiju biedrs un kolēģis Juris Kļava ir dizainers, inovatīvs inženieris un izgudrotājs ar māksliniecisku domāšanu. Mums katram ir savs skatījums, bet tēma – vienojoša," Ieva Baumgarte stāsta par izstādes tapšanu, kuras nosaukumā Gaisma. Skatiens. Aspazija ietverta ne tikai ideja, bet arī darbu tehniskais izpildījums. Izstādē eksponētie mākslas darbi veidoti netradicionālās mākslas tehnikās un formās, tā ļaujot ieraudzīt, sajust un sastapt Aspaziju joprojām klātesošu mūsdienu laikā un telpā. Objekti ir kustīgi, telpiski, uz sienas projicējas dzejas rindas, iedegas un izgaist Aspazijas smaids. Izstādē iekļautas foto modulācijas, 3D drukātās litofānijas jeb gaismas attēli, vektorgrafikas telpiskās variācijas un klasiskā glezniecība.
Ievas Baumgartes ziņā ir gleznas ar psiholoģisku, jēgpilnu skatījumu uz dzejnieci. Māksliniece pētījusi Aspazijas portretus dažādos dzīves posmos. Ķermeņa valoda un sejas izteiksmes ļauj pietuvināties dzejnieces personībai un laikmetam. Kopā ar Juri Kļavu radītas litofānijas, kurās Aspazija ir smaidoša. "Izpētīju visu arhīvu un atklāju, ka nevienā fotogrāfijā Aspazija nesmaida. Viņa atbildīgi piegājusi fotografēšanās procesam un strikti pozē – skatiens ir nopietns, stingrs, tik vienā bildē it kā lūpu kaktiņš mazliet pacelts uz augšu. Bet manos attēlos Aspazija ir ar platu, skaistu smaidu. Tehniskais izpildījums ir interesants – tās ir gaismas plāksnes. Pastāstīt to nevar, ir jāredz," aicina Ieva Baumgarte. Pēc stāstītā gribas domāt, ka Aspazija ir gluži kā mūsdienu Mona Liza. "Jura Kļavas darbi nav tikai plaknē, tie ir ažūri, kas perfekti parāda Aspazijas daudzšķautņainību."