Vai, dieniņ, ko visu tik svinību laikā nesastāstīja mūsu valstsvīri! Valsts prezidents Valdis Zatlers gari un plaši runāja par to, cik "slima" ir mūsu "morālā vide". Pasūdzējās par "korupcjias sērgu" un bija pat kaut kur padzirdējis, ka pie mums ir "visdārgākie ceļi, tilti un pat ceļa zīmes." Taču visai garajā svētku runā pietrūka viena -- trūka paša prezidenta viedokļa par to, kas lietas labā būtu darāms tieši no viņa amata viedokļa. Pareizi prezidents pateica, ka sabiedrība patlaban valsti vēlas redzēt "tiesiskāku un labāk pārvaldītu", lai gan pašreizējā situācijā tā ir dežūrfrāze, kuru burkšķ arī tie politikāņi, kuri vistiešākā veidā ir atbildīgi gan par slimo morālo vidi, gan par korupcijas sērgu, gan par visdārgākajām ceļa zīmēm. Tie paši, starp citu, kuri patlaban runā par nākamās valdības veidošanu. Tas, tā teica prezidents, ir process, kurā "šoreiz ir jārīkojas citādāk nekā ierasts." Tieši tā. Un būtu ļoti jauki, ka "citādāk nekā ierasts" Valdis Zatlers daudz aktīvāk runātu par to, ko viņš nākamajā valdībā nevēlas redzēt. Piemēram, to cilvēku, kurš ir pārraudzījis visdārgāko ceļu būvēšanu. Diemžēl neko laikam nevar darīt par to apstākli, ka prezidents ir cilvēks, kuram ar "morālo vidi" joprojām pašam ir gana lielas problēmas, jo pārbaude par viņa attiecībām ar pacientiem, aplokšņu naudu un likumu tomēr vēl nav pabeigta. Bet tas no viņa pleciem tomēr nenoņem Satversmē paredzēto Valsts prezidenta atbildību, tajā skaitā arī likumu ierosināšanas jomā un jā, arī Saeimas atlaišanā, ja tas kļūst nepieciešams.
Uz to, ka visticamāk tas tomēr būs nepieciešams, savukārt norādīja valsts otra augstākā amatpersona, Saeimas priekšsēdētājs Daudze. Valdošajai kliķei absolūta mantra ir pārliecība, ka tās morālais bankrots ir pierakstāms galvenokārt mītiskai nespējai skaidrot lietas. Arī Daudze klārēja, ka komunikācijas ar sabiedrību ir bijušas pārāk "pasīvas". Nezinu, kam būtu jānotiek, lai valdošā banda apjēgtu, ka pēdējā gada laikā ir sastrādātas milzīgas un dažos gadījumos ilgstoši kaitīgas kļūdas, un tas ir mīksti teikts. Zināmā mērā degradēta ir gan Valsts prezidenta, gan arī Satversmes tiesas institūcija. Patvaļīgi un ārpus jelkāda saprāta rāmjiem ir notikuši cientieni konkrēti graut valsts iekšējo un arī ārējo drošību. Nešaubos, ka politikāņiem kaut kādu valdību izdosies sastiķēt. Vieta pie siles tomēr ir tik ļoti kārdinoša. Piekrītu kolēģim Aivaram Ozoliņam, ka "Jaunajam laikam" šī spēle ir kritiski bīstama. Pārāk draudoša ir iespēja, ka valdības "kodols" partiju vienkārši vēlas izmantot kā butaforiju, lai rādītu, cik ļoti viss ir "mainījies". Nudien arvien vairāk sāk likties, ka ar visiem riskiem, kādi ar šādu soli būtu saistāmi, ir laiks Saeimas namu izmēzt un sākt no jauna.
Un vēl šajās dienās prieks radies par ziņu, ka Valsts neatkarības dienas vakarā Doma baznīcā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas gana Vanaga svētību saimniekoja radikāli ekstrēmisti. Cik jauki. Arī tas ir mūsu "morālās vides" slimības rādītājs.
Jauku visiem dienu.