Tajā pašā laikā manas pilsētiņas internetvides mājas lapā liela dzeltena piktogramma -bulta norāda uz informāciju, kas liecina par divu motoklubu rīkotu talku motociklistu piemiņas vietas ierīkošanai. Tas, protams, arī ir apsveicami, bet man ne visai patīk moči, ne arī kārojas talkot ar dalības maksu “ standarta piečuks”, lai pēc tam varētu dabūt “ haļavnaju zupu, zaceni un šmigu”.
Atbildi un savu e-pastu nesaņēmu, tādēļ šodien zvanīju domes sekretārei. Sekretāre izrādījās diezgan nespējīga atbildēt uz maniem vienkāršajiem jautājumiem. Pašvaldības iestādē, kurā strādā 29 cilvēki (ieskaitot b/d vadītāju, skolas direktori, kultūras nama un bibliotēkas vadītāju), viņa nezināja, vai dalība šajā pasākuma būs vai nebūs. Ar vienkāršiem, uzvedinošiem jautājumiem tomēr noskaidroju, ka šī pašvaldība Lielajā talkā nav pieteikusies, jo viena no aktīvākajām pilsētiņas iedzīvotājām tieši šajā dienā organizējot velomaratonu. Atbalstu arī sporta pasākumus, bet tomēr dīvaina datuma izvēle...
Pēc maratona pēcpusdienā visi gribētāji gan varot pulcēties pie skolas, “ tur tad kaut kas notikšot”.
Tas mani saskumdināja, jo gribējās būt “pieskaitītai” šai tiešām pozitīvajai akcijai.
Lai vismaz nedaudz sevi iepriecinātu, tad uzdevu sekretārei otru jautājumu, kas man ir aktuāls kopš atgriešanās pēc trīs gadu prombūtnes. Pārceļoties esam savākuši diezgan daudz papīra, kartona iepakojumu, kuru tad gribētos sašķirot atbilstošos atkritumu konteineros. Arī uz šo jautājumu sekretārei atbildes nebija. Viņai par laimi tieši tobrīd garām gāja domes izpilddirektors, kurš uz maniem jautājumiem, kādēļ šāda konteinera nav, atbildēja, ka tas esot “nepietiekami pildījies” un tādēļ noņemts. Un, protams, kā jau īstam domes pārstāvim pienākas laipni pateicās par atgādināto jautājumu un solījās kaut ko risināt jau tuvākajā laikā.
Arī šī atbilde mani neuzmundrināja.
Protams, Lielajā talkā mana ģimene piedalīsies. Paši ņemsim savus maisus un cimdus un iesim sakopt tuvējo mežu un grāvi, kurā peld ne tikai nesen atlidojošās pīles, bet arī kāds zābaks un daudz dažāda kalibra un izbijuša satura pudeles. Mans bērns jau nedēļu plāno, kā viņš izmantos savu tauriņu ķeramo tīklu, lai varētu iztīrīt grāvi, kur pīlītēm dzīvot.
Un arī papīru kur aizvest esmu atradusi - uz Rīgu.