Skumjākais, ka šis nav precedents. Pērn rudenī pēc līdzīga scenārija ar atsevišķu politiķu balsojumu „pret” tika noraidīta Māra Vīganta iecelšana Augstākās Tiesas tiesneša amatā. Iespējams, tā ir lietu sakritība vai arī neīsto mēness fāžu ietekme uz atsevišķu deputātu veselo saprātu un rīcībspēju.
Tomēr nedrīkst izslēgt varbūtību, ka abos gadījumos tā ir bijusi apzināta politiķu rīcība, kuri pakļaujas viņiem pietuvinātu personu vai ekonomisku grupējumu diktātam, lai tādā veidā atriebtos par ierosinātājām un uzturētajām Ģenerālprokuratūras apsūdzībām un nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem.
Katrā ziņā jēdziens „tiesiska valsts” šīm personām ir sveša lieta. Viņuprāt, visam ir cena. Arī sabiedrības tiesībām uz tiesisku un godprātīgi pārvaldītu valsti. Tikvien, kā jāatrod viegli manipulējamu un negodprātīgu politiķu dzirdīgas ausis, lai politika kalpota savtīgu interešu lobismam un savstarpēju rēķinu kārtošanai.
Ja tiek „tirgots” viss, kas traucē vai ir neērts, tad atklāts ir jautājums – kas būs nākamais, ko atsevišķi deputāti būs gatavi „notirgot”? Valsts prezidentu? Premjeru?