Miris dzejnieks un tulkotājs Pēters Brūveris

TUR viņi satiekas. Un gaida. Mūs? Viņiem esam vajadzīgi? Mums gan viņi bija vajadzīgi. Ir vajadzīgi.

Skumji. Kas tā par miršanu tik darbīgā vecumā?!!! Ļautiņi, nu, tak sargājiet savas veselības, - mēs esam vajadzīgi mūsu mazajai Latvijai!

mīlu

Pašportrets es tas kuŗam vajadzēja noslīkt un tomēr kuŗš nenoslīka es krāsainus atspulgus vācu un kārtoju mozaīkā kur liks gan to mozaīku vai ieliks to kādā logā varbūt pat svētnīcā kādā vai tikai nomaļā krogā to lemts man nav zināt un labi jo apvārsnim nepārkāpt dūc bērnības telefõnstabi tie vēlvienreiz spēs mani glābt es guļu uz krastmalas sēres kas zina vai kuģis vai vraks pār Lielās Grāmatas vērēm slīd saulrieta sarkanais nags es niedri te nogriezt nācu un pārvērst to rakstāmā rīkā es krāsainus stikliņus vācu lai kārtotu mozaīkā

Esmu šokēta. Tik jauns cilvēks.. ''roka paceļas lēnām kā veļu pagasta akas vinda, dzīve, čomiņ, atkal ir skaista, maza prieka sekunde tikko bij tuva, tik tuva, jebšu pēc mirkļa jau nesasniedzama'' /P.B./ Vieglas smiltis.

Vieglas smiltis, Piiter ! Tu esi meistars !

viens no mūsu labākajiem meistariem: Un nodzīvotās dienas ir mūsu māls, un bezmiega naktis - mūsu sāls; logā, kuru tikko šķērsoja mākoņa ēna, ieliecas šorīt uzplaucis ceriņa zars, it kā pa jokam pienācis vēl viens pavasars, pagarinot attālumu no Esmes līdz Ziemeļpolam jeb: no ķiršu kauliņa šaipus dārza vārtiņiem līdz strazda svilpienam saulrieta pusē, taipus; tu tuvojies, turot rokās meža zemeņu turzu, tu tuvojies, turot uz pleciem dūmaku mēļu, tu tuvojies, turot skropstgalos pasaules atspīdumu, tavi soļi mīkstajās sūnas ir nedzirdami, upēs peld tavi sapņainie sami un no ābeļkoka pīpes kāpjošie dūmi debesu jumā savieno divas neiespējamības; tikām Podnieks uzliek uz ripas māla piku, un pirksti izvirpo vēl vienu trauku, kurā naktij krāt sāļu rasu; tu aizej pa izcirtumu, pa dūmaku mēļu, un kaltušās vēja kaņepes un avenāji tev apkārt kā krītošas zvaigznes gaidoši nāvenāji.

Dzīvoš ilgi, nedzīvošu - Saules mūžu nedzīvoš - Ūdentiņis, akmentiņis - Tie dzīvoja saules mūž !

Mums bija tas gods...