Maz kas tajā aizspogulijā, kura ir Latvijas Republikas politiskā sistēma, vairāk liecina par tās cirkam līdzīgo stāvokli, kā tas, ka Valsts kontroliere ir jutusies spiesta valsts satiksmes ministru sūdzēt tiesā par goda un cieņas aizskaršanu. Nu tiesa ir lēmusi par labu satiksmes ministram, un Valsts kontroliere paredz lēmumu pārsūdzēt. Vēl nav zināms, kas īsti tiesai bija prātā, nonākot pie attiecīgā secinājuma, tas būs zināms jūnijā.
Taču jautājums ir plašāks par Ingunas Sudrabas godu un cieņu, tas ir nebeidzamais jautājums par atsevišķu mūsu politiskās "elites" pārstāvju patvaļu. Atcerēsimies, kādā kontekstā I. Sudraba nonāca līdz tiesai. Pērn Valsts kontrole sāka interesēties par nekārtībām uz Latvijas robežas ar Krieviju. Nevienam nav noslēpums, ka tur veidojās nepārskatāmas rindas. Igaunijā (atkal Igaunijā!) valsts nodrošinājusi elektronisku sistēmu, kura katram furgona šoferim pasaka, cikos jābūt uz robežas, starplaikā viņš var darīt, ko grib, bet pie mums, protams, tā kaut kas nav iespējams. Protams. Gluži dabiski, ka par šo situāciju interesējas Valsts kontrole. Diemžēl tikpat gluži dabiski, ka mūsu hiperaktīvais un par sevi allaž pārliecinātais satiksmes ministrs pēc tam paziņoja, ka acīmredzot Ingunai Sudrabai ir kaut kādi draugi, kuriem uz robežas ir savas biznesa intereses, un viņa šīs intereses bīda.
Tiesā satiksmes ministra pārstāvis esot apšaubījis, vai ministra teiktais patiešām ir godu un cieņu aizskarošs. Par to es neprotu spriest, neesmu jurists vai tiesnesis, bet vienu gan zinu. Tas aizskar Valsts kontroles godu un cieņu, un tas ir tikai viens no pietiekami daudziem piemēriem par to, kā valsts politiskā "elite" uzskata, ka likums uz to neattiecas un likuma aizsardzības iestādes ir iznīdējamas kā šķira. Tajā pašā sarakstā ir ieskaitāmas tā paša ministra "pārdomas" par putniem, kuri nezina, kur ligzdot, un Eiropas komisiju, kura neprot pareizi uzrakstīt noteikumus par lidostu tarifiem. Turpat ir ieskaitāma bijušā premjerministra patvaļa jautājumā par Loskutovu un nodokļu nemaksātāja iebīdīšana par Valsts prezidentu. Un tieši turpat tagad ir ieskaitāms Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadoņa atzinums, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir likvidējams pavisam, jo tā nosaukums esot kļuvis "par izsmieklu". To saka augsti stāvoša valsts amatpersona, kura gatavojas doties uz Eiropas tiesu un apgalvot, ka attiecīgās valsts tiesu sistēma ir nepareiza, un viņš uzdrīkstas kaut ko citu saukt par izsmieklu? Kauna vispār nav?
Pareizā reakcija uz satiksmes ministra paziņojumiem un rīcību jau ļoti, ļoti, ļoti, ļoti sen būtu bijusi viņu padzīt ar vienu, ja ne vairākiem mietiem. Diemžēl iepriekšējam premjeram par visu svarīgāka bija "stabilitāte", un pašreizējam premjerministram satiksmes ministrs izglāba politisko pakaļu. Un tā nu mēs nonākam pie pasakaini absurdās situācijas, kurā vienai valsts amatpersonai pret otru amatpersonu taisnība ir jāmeklē tiesā. Kārtējo reizi jāsaka -- nožēlojami. Lai neteiktu krietni, krietni vairāk.
Jauku visiem dienu.