Kāpēc? Tāpēc, ka Tieslietu ministrijas darba grupa Kriminālprocesa likuma grozīšanai jau ir izstrādājusi veselu kaudzi grozījumu, un Ģenerāprokuratūras jau pavasarī ieteiktie grozījumi ir tādi paši, kā visi pārējie. Lai pagaida.
Runāsim atklāti. Šie grozījumi vismazāk ir vajadzīgi tiem politikāņiem, kuru pārstāvētajās partijās ir tāda vai citāda saikne ar sarežģītiem noziedzīgiem darījumiem. Pirmām kārtām tas, protams, ir sakāms par tā dēvēto Ventspils konfliktu. Masīvās naudas summas, kādas grozījušās Ventspilī un it īpaši neskaitāmajos ofšoros, par kādiem esam uzzinājuši pēdējā laikā, negrozījās tikai dažiem cilvēkiem par to zinot. Tie, kas šajā procesā bijuši salīdzinoši mazi gariņi, noteikti labprāt stāstītu par priekšnieku nedarbiem, ja zinātu, ka tādējādi var izvairīties no smagāka soda par mazāk nozīmīgu noziedzīgu darījumu. Šķiet visai ticami -- ja Temīda uzzinātu absolūti visus faktus par to, kas pēdējo 15 gadu laikā Ventspilī ir darījies, cietumā nonāktu nevien paši "Ventspils interešu" pārstāvji, bet arī viņu dāsni apgādātie "stipendiāti" politikā. Tāpat runa var arī būt par tā dēvēto digitalizācijas skandālu. Arī tajā visticamāk ir bijuši gan shēmotāji, gan arī melnā darba darītāji. Un ne velti tāpēc Segliņš nolēmis, ka runa ir par "stukačošanu". Noziegumu atklāšana šim tiesiskuma aizstāvim acīmredzot ir mazāk svarīga.
Ģenerāprokuratūra nav kaut kāda kakta iestāde, kuras piedalīšanās juridiskajos procesos ir tieši tāda pati, kā jebkuras citas instances. Lai gan, protams, arī jautājumā par Loskutovu Kalīvitis pamanījās paziņot, ka ģenerāprokurora atzinums, ka premjers rīkojies nelikumīgi, esot tikai viena prokurora viedoklis. Juridiskajā komisijā bez Segliņa ir Vjačeslavs Stepanenko (LPP/LC), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Solvita Āboltiņa (JL), Valērijs Agešins (SC), Uldis Augulis (ZZS), Vladimirs Buzajevs (PCTVL), Vineta Muižniece (TP), Jānis Reirs (JL), Jānis Urbanovičs (SC) un Imants Valers (TP). Pieci opozīcijas deputāti. Atlikušo skaitā vai tiešām nav pat viena godprātīga politikāņa, kurš palīdzētu šo lietu izkustināt? Diemžēl, droši vien, ka nē, bet nožēlojama šī situācija ir vienalga. Kauns komisijas deputātiem!
***
Lielu traci sacēlusi Saeimas deputāte Ina Druviete (JL) ar atzinumu, ka Latvijai varētu nākties krievu valodai piešķirt mazākuma valodas statusu. Paredzamā kārtā, par to visvairāk ir sašutuši visa latviskā it kā aizstāvji tēvzemiešos. "Pilnīgi garām", tā par šo lietu paziņojis bazūniskais Dobelis. Bet par faktiem. Eiropas Padomes Reģionālo un minoritāšu valodas harta, kuru ir ratificējusi arī Latvija, paredz statusu tām valodām, kuras "noteiktā valsts teritorijā tradicionāli lieto tie šīs valsts iedzīvotāji, kuri veido skaitliski mazāku grupu nekā pārējā valsts iedzīvotāju daļa un ir atšķirīgas no šīs valsts oficiālās valodas." Toties jēdzienā nav iekļauti "ne valsts oficiālās valodas dialekti, ne migrantu valodas."
Lūk, jautājuma sāls. Vai krievu valoda Latvijā ir tradicionāla vai migrantu valoda? Tēvzemieši protams teiks, ka tā ir migrantu valoda. Dobelis televīzijā bauroja par "lielkrievu šovinistiem" un visu pārējo. Taču nepārprotams fakts ir tāds, ka krievu tautības ļaudis Latvijā dzīvoja daudzus gadsimtus pirms brīža, kad tautu vadonim Staļinam ienācā prātā doma, ka Latvija būtu jāokupē un jāiekļauj lielajā tautu sadraudzībā. Manuprāt, Inai Druvietei ir taisnība atziņā, ka valodu statuss Latvijā ir jāsakārto atbilstoši paredzētajiem juridiskajiem principiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka minoritātes valodas statusa piešķiršana krievu valodai nepārprotami norādītu uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Un sarunai par šo tēmu politiskajā līmenī būtu jābūt nopietnai, ne histēriskai. Latviešu valodas statusu Latvijā, kā esmu rakstījis daudz un dikti, lielākoties apdraud tas, ka vairums latviešu momentā ir gatavi pāriet uz krievu valodu, ja partnerim sarunā tā ir "ērtāk". Savukārt Eiropas Padomes harta tomēr ir Latvijas ratificēts starptautisks dokuments. Tajā ir runa arī par izglītības sistēmu, arī tas Latvijā ir pietiekami jūtīgs jautājums. Manuprāt, Latvijas izglītības sistēma jau tagad atbilst hartas nosacījumiem. Ja Latvija vēlas pateikt, ka šo starptautisko dokumentu tā vēlas ignorēt, tad tā arī vajag pateikt. Taču tas nudien nebūs pats labākais variants.
Jauku visiem dienu!