Proti. Saeimas deputāts un kādreizējais premjerministrs Andris Bērziņš nācis ar domu, ka tajos gadījumos, kad deputātam komandējumā jālido vairāk kā sešas stundas, Saeimai būtu jāapmaksā biznesa klases biļete. Intereses pēc paskatījos, cik tas maksātu, ja gadījumā kāds deputāts 18. oktobrī vēlētos lidot uz Ņujorku (iespējams, apmeklēt Apvienoto Nāciju organizāciju) un 24. oktobrī atkal braukt mājās. Aviokompānija airBaltic deputātu ekonomikas klasē varētu transportēt par Ls 295, bet biznesa klasē -- par Ls 1800. Protams, tas ir tikai viens piemērs, Saeimas Politiskā tūrisma (oi, atvainojos -- Komandējumu) birojs noteikti var piemeklēt arī citus variantus. Taču atšķirība ir visnotaļ ievērojama.
Uzreiz gribu teikt, ka cilvēciski es A. Bērziņu saprotu ļoti labi. Ekonomiskā klase mūsdienu lidmašīnās ir ērtāka, nekā tā bija pirms 10 gadiem, bet nekāda rožu dobe tā nav joprojām. Deputāts sūdzējies arī par to, ka ekonomiskajā klasē var gadīties visādas ķibeles ar bagāžu. Te nu varu viņam apliecināt, ka biznesa klases biļete no tā nepasargā, it īpaši ne Rīgas lidostā, kur pie čemodāna pieliktā spilgti sarkanā zīme "PRIORITY" vai "FIRST CLASS" bagāžas ļaudīm nenozīmē absolūti neko. Toties biznesa klasē ir ērtākas sēdvietas, ēdiens uz īstiem šķīvjiem, mazs maisiņš ar zeķītēm, zobu birsti, ausu aizbāžņiem un citiem krikumiem -- vārdu sakot, tas noteikti ir jaukāks pasākums, nekā ceļošana tūristu klasē.
Taču A. Bērziņš noteikti būs pamanījis, ka nupat mēs dzīvojam valstī, kurā premjerministrs ir pateicis priekšā, ka nu visiem jābūt dikti taupīgiem. Jostu savilcis cilvēks brauc ekonomiskajā klasē un vispār uz lidostu dodas autobusā, ne limuzīnā. Protams, politikāņi mūsu valstī vienmēr uzskata, ka tas, kas jādara tautai (piemēram, jāievēro likums un jāmaksā nodokļi) nav jādara viņiem. Tomēr nenāktu par sliktu, darba ļaudīm rādīt piemēru, un gozēties biznesa klases luksusa krēslos nudien nav pats labākais piemērs. Fui, fui.
Protams, var jautāt arī par to, cik bieži politikāņiem ir jālido vairāk kā sešas stundas. Par īstiem komandējumiem, protams, iebildumu nevar būt. Taču es joprojām neesmu tā īsti sapratis, kāds Latvijai bija sausais atlikums no "Tautas" partijas pārstāvja Mareka Segliņa brauciena uz "pēdējo komunisma citadeli pasaulē" Kubu. Saeimas mājas lapā uzskaitītas bezgalīgas deputātu draudzības grupas ar visdažādākajām valstīm, un vai tad īsts draugs kādreiz neaizbrauc ciemos? Bet atkal -- patlaban mums ir taupības laikmets. Lai tie deputāti, kuri draudzējas ar Filipīnām, Čīli, Indiju un Austrāliju šogad paliek mājās un sazinās ar e-pasta un Skype palīdzību. Modernās tehnoloģijas to atļauj. Bet, ja nudien, nudien jābrauc ciemos -- nu, tad taupības laikmetā tomēr ekonomiskajā klasē, lūdzami. Gabals nenokritīs.