gadā veikto arheoloģisko izrakumu izpētes rezultātus jaunuzceltā Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra Zeimuļs vietā.M. Upeniece stāsta: "Uz prezentāciju bija ieradušies gan bērni un jaunieši, gan tūrisma un preses pārstāvji, gan vietējie iedzīvotāji, lai dzirdētu un redzētu, kādi arheoloģiskie atradumi atkal papildina Rēzeknes pilsētas vēsturiskos stāstus. Priecēja fakts, ka no klātesošajiem izskanēja arī jautājums – kur atrastie priekšmeti šobrīd glabājas? Tas liecina, ka rēzeknieši labprāt piedalās pilsētas vēstures izzināšanā un nākotnes veidošanā. Lai ikviens interesents rastu skaidras un tiešas atbildes, informējam par tiem priekšmetiem, ko arheologi ir nodevuši Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā. Saprotam, ka lielai daļai uzreiz gribētos apskatīt atrastos materiālus, bet mazliet jāpaciešas līdz pavasarim – maijā plānojam jauniegūtās senlietas eksponēt nelielā izstādē, ļaujot katram savām acīm skatīt liecības par viduslaiku dzīvi Rēzeknē."Arheoloģiskie izrakumi divos posmos notika 2010. gadā no 2. augusta līdz 2. oktobrim. Arheoloģiskās izpētes un uzraudzības darbus objektā vadīja arheologs Uldis Kalējs, izrakumos kā izpētes tehniskie vadītāji piedalījās Elīna Guščika un Inga Doniņa, dažādos laika periodos izrakumos iesaistījās gan Latgales Kultūrvēstures muzeja darbinieces Maija Upeniece un Inga Grīnbauma, gan vietējie Latgales jaunieši – Kristīne Igovena, Kaspars Viļčuks, Dainis Adijāns, Pīters Daugulis, Jānis Kalniņš, Andris Kalniņš, Renārs Puncuļs un Normunds Ivons.Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un iegūto liecību rūpīgas izvērtēšanas Latgales Kultūrvēstures muzeja krājumā ir pieņemti 34 priekšmeti, tostarp 17. gadsimta gredzens ar slīpu svītru rotājumu un gredzens ar zvērgalvu, iespējams, vispirms tā bijusi aproce, kas pēc tam pārveidota par gredzenu, 1826. gada piecu grašu monēta, ko rotā Krievijas impērijas ģerbonis – divgalvains ērglis, un 1941. gada reihsfeniņš ar Vācijas ģerboni, akmens galodas, māla dakstiņi, māla pīpes galviņa, kas ornamentēta ar garenām svītrām, punktiņiem un augu motīviem, māla tīkla gremds, zāļu pudelītes, svina lodītes un citi priekšmeti. Katrs priekšmets ir nozīmīgs avots, lai stāsts par Rēzeknes iedzīvotājiem kļūtu aizvien saprotamāks.Vairāki priekšmeti iekļauti arī muzeja palīgkrājumā, piemēram, trīs dzelzs naži, piecas kaltas dzelzs naglas, dzelzs pakavs, gludeklis un citi, kas nozīmē, ka to saglabātība ir apdraudēta un ir nepieciešama šo priekšmetu konservācija. Izrakumos tika atklātas vairāku ēku vietas ar akmeņu krāvuma krāsni, ko daļēji sedza māla apmetuma gabali. Vairāki šie māla apmetuma gabali, mazvērtīgas keramikas lauskas un dzīvnieku kauli no jaunākajiem laikiem (20. gadsimta otrā puse) ir iekļauti muzeja interaktīvajā krājumā, tas nozīmē, ka tos izmantosim muzejpedagoģiskajās programmās (Zemes dzīļu noslēpumi), vizuāli bagātinot nodarbības skolēniem un ļaujot izprast arheoloģijas nozīmi mūsdienās.
Izrakumos atrasto trīs cilvēku kaulu materiālu antropoloģisko izpēti ir veicis Dr.hist. Guntis Gerhards, bet kaulu radiokarbona analīzes veiktas Zviedrijā, ogļu paraugu analīzes no atklātajām celtņu vietām– Igaunijā, lai veiktu konkrētus laikaposma datējumus. Iegūtie analīžu dati liecina par iedzīvotājiem 15. gadsimta beigās - 16. gadsimtā, stāstot, ka viduslaikos vieta šaipus pilskalnam arī ir bijusi apdzīvota, bet plānoti vēl sīkāki pētījumi, tāpēc šobrīd skeleti glabājas Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūtā Bioarheoloģijas nodaļā.
SIA Arhitektoniskās izpētes grupa valdes priekšsēdētāja arheoloģe Baiba Eglāja uzsvēra, ka vietējo iedzīvotāju satraukumam par veiktajiem būvdarbiem vairs noteikti neesot nekāda pamata, jo pilsētas vadība un būvnieki nav ignorējuši vēsturisko vērtību nozīmi un būvniecība ir noritējusi saskaņā ar noteikumiem.