Sakautie raujas pie varas

Tomēr veiklie kombinatori jau atkal rosīgi. Argumenti pirmā mirklī ir mulsinoši. „Ja nebūs stabilas  valdības, tad starptautiskās finanšu iestādes ar mums nerunās”. Tās nu ir tīrās muļķības! Aizdevumu devēji zināja gluži labi, ka Latvijas gadījumā viņiem darīšana ar vāju, nekompetentu valdību. Tādēļ tika uzstādīti striktie noteikumi, atstājot šo noteikumu piemērošanu pašmāju bāleliņiem, kuri tad ar nedzirdētu neprasmi sāka to darīt. Vajadzīga spēcīga un prasmīga valdība, kura zinātu un varētu rīkoties, turpināt sarunas. Kā tad nonāksim pie šādas valdības? Vai tiešām atkal uzticot krīzes menedžmentu tiem pašiem TP ministriem? Tautas partija patlaban zaudējusi tiesības pretendēt uz varu, burkšķēt par vēlmi sadarboties, nu tikai darīt uz velna paraušanu (ko tad sadarījāt līdz šim?). Tiem TP cilvēkiem, kurus nav sagandējusi kampēju ideoloģija vai rūpes par savu kabatu, būtu jāsasauc ārkārtas kongress, jāievēl jauna vadība, jādefinē jauna ideoloģija. Tas pats attiecas uz Šlesera partiju ar tās piedēkli LC. Abas šīs „partijas” ir noteiktu, pat ne visu biznesa interešu pārstāves, kuru saimniekošanas rezultāti krīzes situācijā atklājušies nepievilcīgā kailumā.   Zaļie zemnieki tad drīzāk varētu pretendēt uz to, ka pārstāv jau daudz plašāku, Latvijai joprojām ļoti nozīmīgu sabiedrības daļu. Te mulsinoši ir divi cilvēki: veiklais un apsviedīgais Brigmaņa kungs ar savu pagātnes bagāžu, un Lemberga kungs, kurš joprojām bauda partijas (un ne tikai) labvēlību. Lemberga popularitātes fenomens ir īpaši apspriežams un , manuprāt, radies pilnīgā līderpersonību vakuumāTB līdz šim izrādījusi tik „apbrīnojamu” elastību, ka to nevar nosaukt citādi, kā par klaju oportunismu. Arī te hamletiskais „to be or not to be” tuvojas strauji, uzticīgajam elektorātam iegulstot smiltainē.Visi te nosauktie grupējumi sit pie krūtīm un piesauc savas parlamentārās tiesības – resp., tiesības turpināt „vadīt” – tas būtu, gremdēt valsti. Formāli viņiem ir taisnība: parlamentārais vairākums, demokrātijas pamati, politiskā atbildība (vai patiešām?) u.t.t. Bet situācija ir ārkārtēja, ar pašreizējo bezatbildīgo Saeimu neko labāku saveidot nevar. Tādēļ nepieciešama profesionāļu valdība, kuras uzdevums – iezīmēt krīzes pārvarēšanas plāna apveidus un neatliekamās darbības. Un cik ātri vien iespējams Saeimas ārkārtas vēlēšanas, lai atjaunotu īstu politiskās atbildības sistēmu. Lieki cerēt, ka pašreizējā t.s. elite tam piekritīs, viņi jau sen kaunu un godu kāpostos apēduši. Vienīgā cerība uz prezidentu, kurš pagaidām turpina mīcīties pa sava amata mālu bedri. Varbūt beidzot kaut ko sakarīgu  izmīcīs?Katram gadās naktī cīnīties ar murgiem, arī man. Patlaban ļaunākais no murgiem – TP atkal pie varas, šīs partijas nominētie ministri sēž spēka ministrijās (parlamentārais vairākums, mīļie!) un „darbojas”. Tas noticis ar atbalstu, ko sniegusi kāda no opozīcijas partijām. Patiešām, pat nomodā par to domājot kļūst karsti, nelabi. TV un citi ziņu avoti liek bažīties par šī murga realizēšanos.