Milzu lapsa, kas veidota no tērauda, jūrnieku kaņepju virvēm un stikla, apskatāma Lastādijas radošajā kvartālā, Turgeņeva ielā 17. Tēlnieku Aleksandra un Oļega Marinohu sadarbībā ar biedrību Dzīvnieku brīvība veidotā skulptūra – milzu lapsa – aicina uz visu kažokādu ieguvē un industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizstāvību.
Mākslas objekts tapis ar biedrības Dzīvnieku brīvība atbalstu un tās veidošanā līdz šim vairāku mēnešu garumā iesaistījās vairāk nekā 100 biedrības Dzīvnieku brīvība biedru un brīvprātīgo, vienojoties kopīgā milzu lapsas kažoka pīšanā no tūkstošiem metāla stieplītēm un kaņepes auklas.
"Skulptūra Dzimuši brīvībai vēsta, ka neviens dzīvnieks nav pelnījis dzīvot sprostā. Mūsdienu sabiedrībā nav vietas kažokādu industrijai un skulptūra aicina uz drīzām pārmaiņām," komentē biedrības Dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere. "Zvēraudzētāji iesloga tūkstošiem dzīvniekus saspiestībā, netīrībā un stresā, lai no viņiem ražotu bezjēdzīgas apģērba dekorācijas. Tas ne vien moka dzīvniekus, piesārņo vidi un ir pret sabiedrības vērtībām, bet arī pakļauj zoonožu riskam cilvēku veselību un dzīvību."
Skulptūra Dzimuši brīvībai top laikā, kad visā Eiropā īpaši aktuāls kļuvis kažokādu industrijas aizliegums. Ētisku un dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ kažokzvēru audzēšana jau ir aizliegta vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Horvātijā, Slovākijā un citās. Latvijā tā joprojām ir atļauta.
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas šobrīd Latvijā darbojas 10 zvēraudzētavas, kurās kažokādu ieguvei audzē kopumā ap 580 tūkstošiem ūdeļu, lapsu un šinšillu. Latvijas zvēraudzētavās katrai lapsai atvēlēta vien nepilna kvadrātmetra platība režģa būrī.