Rīgu caurvij pieci dzelzceļa virzieni. Jūrmala, Jelgava, Ogre, Sigulda un Saulkrasti. Tā ir iespēja sabiedriskā transporta sistēmu pilnveidot balstoties uz sliežu transportu, kam ir augstākie rādītāji pasažieru skaita pārvadāšanā uz publiskajā telpā aizņemto platību(pasažieru skaits uz vienu kvadrātmetru platības). Tomēr katrai nūjai ir divi gali. Šie pieci maģistrālie ceļi sadala pilsētas bezsliežu transporta sistēmu sešās daļās.
2009. gadā varam uzdot atjautības uzdevumus viens otram. Kā autobraucējam nokļūt Zolitūdē, ja viņš atrodas Imantā? Vai kā autobraucējam nokļūt Purvciemā, ja viņš atrodas Maskavas ielas rajonā. Mēģināšu atbildēt. Šķērsosim dzelzceļu tam paredzētā vietā. Cik ir šo vietu? Katrā no minētajām vietām viena. Vai ar to pietiek...
Apskatot Rīgas pilsētas karti varam saskaitīt vietas, kur ielas izbeidzas abās pusēs dzelzceļam to nešķērsojot. Manuprāt, izbūvējot dzelzceļa pārbrauktuves tādējādi savienojot pilsētas rajonus un nodrošinot vienmērīgu transporta plūsmu pa pilnīgāku ceļa tīklu būtu atbilstoši mūsu pilsētas satiksmes sistēmas attīstības stadijai un valsts ekonomiskajai situācijai racionāls solis. Tas samazinātu veicamā maršruta garumu un sastrēgumos pavadīto laiku. Palielinātu iespējamo maršrutu skaitu un vienmērīgāk sadalītu transporta plūsmu satiksmes sistēmā. Pēc tā jānodrošina dzelzceļa šķērsošana pa apakšu vietās, kur sliedes izvietotas uzbērumā. Un tikai tad kārta pienāk gaisa pārvadiem.