“Dievnamam” ir jāpieder baznīcai, tā šo lēmumu komentēja cits A. Kalvīša valdības ministrs A. Baštiks. Jāatzīmē, ka Pēterbaznīca nekad nav piederējusi luterāņu baznīcai. Rīgas pilsētai šis īpašums pārgāja pēc vācbaltu draudzes repatriācijas uz Vāciju 1939. gadā. Šī iemesla dēļ nevarēja tikt piemērotas likuma par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām normas. Dāvana luterāņu baznīcai ir iznākusi patiesi devīga – līdz šim Rīgas pašvaldība Pēterbaznīcas restaurācijā ieguldījusi 4 miljonus latu un darīs to arī turpmāk, varbūt piesaistot arī Eiropas naudu. Mēs, protams, neskaužam luterāņiem, bet uzdodam pilnīgi likumsakarīgu jautājumu – kāpēc valdība un Rīgas dome neizrāda vienādu attieksmi pret visām konfesijām? Vēl visiem labā (vai sliktā) atmiņā troksnis un Rīgas domes tiesāšanās par īpašuma tiesībām ar Latvijas Pareizticīgo Baznīcu par Pētera un Pāvila baznīcas (saukta arī par “Ave sol” koncertzāli) piederību. Šeit patiešām bija strīds par īpašumtiesībām, un baznīca pareizticīgajiem tika atņemta tikai pēc protesta uzraudzības kārtībā. Nu ko, ja papildīsies Ministru kabineta sēžu zālē rakstītie vārdi “Viens likums, viena taisnība visiem”, tad kā nākošajam jābūt valdības likumprojektam par Pētera un Pāvila baznīcas nodošanu Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai. Ceram, ka īpašu aktivitāti šajā lietā uzrādīs ministri G. Bērziņa un A. Baštika kungi. Ja neizrādīs, palīdzēsim, jo paraugs mums jau ir.
Viens likums, viena taisnība visiem?
Ministru kabinets, savā 5. jūnija sēdē pieņemot Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu, “sakārtoja” (tieslietu ministra G. Bērziņa termins) Pēterbaznīcas īpašumlietas, nododot tiesības uz šo nekustamo Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Starp citu, valdības leksikā “sakārtot īpašumtiesības” parasti nozīmē kādam labam cilvēkam vai organizācijai kaut ko atdot par velti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.