Albums Habanera veltīts Spānijai un čigānu motīviem mūzikā. Jūs pati dzīvojat Malagā. Kā Spānija ir mainījusi jūsu dzīvi, jūsu uzskatus par dzīvi, ieradumus?
Es nedomāju, ka Spānija ir mainījusi manus dzīves uzskatus vai ieradumus. Es pat nevarētu teikt, ka dzīvoju Spānijā, jo mājās sanāk būt ļoti reti. Taču esmu ievērojusi, ka pēc pabūšanas otrajās mājās, pēc Rīgas man ir savādāks noskaņojums.
Kādas jums pašai ir tuvākās Spānijas "zīmes" un tēli ārpus mūzikas – virtuve, dzīves stils, attieksme, daba? Ar ko jums asociējas Spānija?
Tā man asociējas ar daudzām spilgtām krāsām: debesis – ļoti zilas, saule – ļoti spilgta, pavasarī – viss ļoti zaļš. Dārzeņiem un augļiem – spēcīgāka garša. Saules ietekme spēlē lielu lomu: dienvidu cilvēki saules gaismas un enerģijas iespaidā, ir dzīvespriecīgāki un atvērtāki.
Vasarā Spānijā neticami krāšņas ir bugenvilejas – no baltas līdz tumši lillā krāsai –, un viss krūms, kas dažkārt sniedzas daudzstāvu mājas augstumā, ir kā milzīgs vilnis. Savukārt pie virtuves ir jāpierod, jo Andalūzijā ļoti daudz ēd gaļu un eļļā ceptus ēdienus. Jūras veltes un zivis, protams, ir lieliskas!
Gan jaunā albuma noformējumā, gan reklāmas materiālos jums ir jauns vizuālais tēls. Cik ērti jūs šajā tēlā jūtaties?
Tas man bija mazs eksperiments – parādīties pavisam citā veidolā. Manas bildes līdz šim lielākoties ir bijušas ļoti klasiskas, ieturētas. Gribējās pamēģināt kaut ko trakulīgu, negaidītu. Taču šis ir tikai "momentuzņēmums" diskam. Ar šīm jaunajām bildēm es neveidoju un nesavienoju savu jauno "es".
Visu Jegora Jerohomoviča interviju ar Elīnu Garanču lasiet laikraksta "Diena" pielikumā "TV Izklaide", tirdzniecības vietās līdz 22.septembrim.