Es eju pa ielu/Tu man pretī nāc/Ne to kāds mana,/Ne nojauš kāds… Šie Egila Zirņa vārdi no savulaik Viļņa Linuža dziedātās grupas K.Remonts dziesmas ir vienīgie, kas joprojām regulāri ieskanas radiostacijās. Atšķirībā no Pērkona, Jumpravas, Zig Zag un Dzeltenajiem pastniekiem grupa K.Remonts pieder pie tām klasiskajām astoņdesmito gadu apvienībām, kas šodien baudāma tikai nedaudzos ierakstos. YouTube ir skatāms koncerts Ogrē 1988. gadā četrdesmit minūšu garumā. Ansambļa līderis – basģitārists un dziesmu autors Juris Riekstiņš – gan apgalvo, ka grupai īsti normāla koncerta ar labu aparatūru nekad neesot bijis, tāpēc 25. aprīlī gaidāmais atkalapvienošanās koncerts Palladium būs īpaši ekskluzīvs notikums.
Mēs nedibinājām ansambli
Plašāk pazīstami ir divi K.Remonta periodi – viens ar dziedātāju Ievu Akurateri un otrs ar Vilni Linužu. Taču ir bijis arī trešais – pats sākums, kad dziedāja Andris Brečs, Jura Riekstiņa cīņubiedrs kopš vēl senākiem laikiem. K.Remonta kājas augot no Iecavas, kur Juris muzicējis kopā ar Aigaru Voitišķi un Aigaru Grāveru, kā arī ar Andri Breču un taustiņinstrumentālistu Gintu Šteinu. "Mums bija ļoti labs ansamblis – daudz to dziesmu, kas vēlākos laikos tika piedēvētas Remontam un Jumpravai, radās tieši tur. Tas bija ļoti radošs laiks, kad vienā ansamblī bijām Grāvers, Voitišķis un es, – tā bija kā bumba," par pašām saknēm stāsta Juris.
Vēlāk, kad Grāvers un Voitišķis jau bijuši prom, kādā mazā ansamblītī noskatījis Juri Kroiču. "Tā mēs iedraudzējāmies un Baldonē kaut ko sākām spēlēt. Mēs nenodibinājām ansambli, mums bija dziesmas – nerealizētas lietas, ko gribējās izdarīt. Tad tas bija viegli – dziesmas ir, bungas ir, basģitāra ir, klavieres ir – ko tad tur vēl daudz vajag? Tas bija tāds izteikti jaunvilnīgs laiks. Tad Andris Brečs beidza konservatorijā teātra kursu un aizgāja strādāt uz Liepājas teātri, un vairs nevarēja spēlēt," stāsta Juris.
Brečam aizejot, vajadzēja jaunu dziedātāju, un radās doma, ka vajag meiteni. "Tā kā bijām ļoti augstās domās par sevi – zinājām, ka spēlējam labi un atšķirīgi un gluži parasts ansamblis neesam –, mums nederēja vienkārša meitene, bet vislabākā. Tad mēs uzrakstījām sarakstu ar visām, kuras zinājām, un izskaitļojām, ka vienīgā, kas mums varētu derēt, ir Ieva Akuratere."
Kapitāli no jauna
Sākās jauns latviešu populārākās dziedātājas darbības posms – tā laika intervijās viņa pati stāstīja, ka Pērkonā esot savu balsi pārkliegusi, un arī Juris atceras, ka sākumā neesot bijis viegli. "Mēs nebijām roka ansamblis – mēs bijām jaunā viļņa vai indie mūzikas grupa. Kad spēlē elektrisko ģitāru, to nervu var dabūt, sirsnīgāk spēlējot, nevis ieslēdzot fūzi, kad troksnis ir liels, bet spiediens no tā nerva pazūd," Juris pauž savu žanrisko izpratni, kaut tagad laiki ir mainījušies un arī Palladium mājaslapā K.Remonts tiek dēvēts tieši par kulta rokgrupu, nevis jaunā viļņa vai indie apvienību.
Pēc tam nāca Linuža periods: "Vilnis ir kaut kas pilnīgi un absolūti cits – viņa tēls un maniere kopā veidoja to skanējumu. Tas laiks arī ir šausmīgi mīļš..."
Nosaukums grupai esot pielipis negribot, un Jurim Riekstiņam tas nemaz nepatīkot: "Mūs vienkārši tā sāka saukt, un burts "K" ir saīsinājums. Kāds bija pamanījies to ar aerosolu uzpūst uz tumbas. Kroičs Juris atbrauca pie manis ar Gintu Šteinu un vīnu, un kaut kā saruna ievirzījās, ka vajadzētu taisīt kaut ko kapitāli no jauna uz citiem pamatiem. Runa bija tieši par savstarpējām attiecībām."
Tās kosmiski sāpīgās…
Kāpēc K.Remonts beidzās? Aizgāja Gints Sola, kuram neļāva spēlēt citā grupā, ja viņš bija Jaunā Mēnesī. Riekstiņš pats sāka spēlēt ģitāru, bet tad Kroičs nolēma beigt spēlēt un pārdeva bungas. "Viņam bija bērns un ģimene, bija jāiet strādāt. Tā kā viņš ir maksimālists, tad tā izlēma. Tad man vairs nebija spēka – viņš bija mans visbūtiskākais cīņubiedrs. Visu ko varēja nomainīt, ieskaitot dziedātājus, bet, ja vairs neskanēja ne pēc kā, nebija vairs jaudas. Vilnim bija savas dzīves problēmas, un mums pārtrūka tā saite. Ja vairs nav forši, tad labāk, lai nav nemaz," atceras Juris.
Pēdējā dziesma Dievs guļ ierakstīta divatā ar glābiņu no narkotiku atkarības krišnaītu paspārnē atradušo Vilni Linužu, viņiem palīdzēja bundzinieks Mārtiņš Linde. "Es pat basu nespēlēju, bet tikai ģitāru – negribēju, lai atgādina kaut ko no agrākā, bet prasījās to dziesmu ierakstīt. Pavadījumu jau biju sagatavojis. Tā bija lietaina vasaras diena, kad Vilnis ienāca studijā, izslēdza gaismu un nodziedāja to dziesmu ar pirmo reizi…"
Nu jau Linužs, kurš turpmākos gadus dzīvoja Īrijā, pats sevi ir aizsūtījis aizsaulē. Koncertā būs gan Sola, kuram neko vairs nevar aizliegt, gan Kroičs, kurš atkal spēlē. "Andris Brečs dziedās agrīnās jaunības dienu dziesmas. Ieva Akuratere dziedās savas dziesmas. Būs viesi. Uz tām dziesmām, kas mums bija tās kosmiski sāpīgās, aicināsim Imantu Daksi, sociāli aktīvākās un pancīgākās dziedās Juris Lasinskis jeb Svētais no Zig Zag, savukārt uz indīpopa ēras dziesmām nāks Jānis Žilde."
Interesanti, ka mūzikas un mākslas festivāla Bildes izdotās grāmatas Tikai tā! enciklopēdiskajā sadaļā Juris Riekstiņš nodēvēts par pēdējo romantiķi – tāpat kā Pīts Dohertijs viņam veltītās grāmatas nosaukumā (Last of the Rock Romantics). Un tieši Dohertijs ir Jura Riekstiņa absolūtais mūsdienu favorīts – Riekstiņš pat speciāli ir devies uz Londonu vērot Babyshambles koncertu. Tāds tādu saprot.
K.Remonts
Koncertzālē Palladium Rīga 25.IV plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 15–55