Labāko koncertu izlase. Pasaule

Veitss vienlaikus ir gan vienkāršs, gan elitārs, taču patoss šim māksliniekam ir svešs. Viņš piedāvā fantastisku sirsnības un melanholijas kombināciju, kas satriec katru reizi, kad ir laime redzēt šo mākslinieku uz skatuves.Enerģijas kamols Lai tik runā, ka Madonnas koncerts ir kā Brodvejas mūzikls — tehniski nevainojams, bet emocionāli patukšs izklaides žanrs. Lai tik runā, ka 2008.gada Madonnas turnejas Sticky& Sweet šovs nebija tik "mākslinieciski konceptuāls" kā viņas iepriekšējie iestudējumi. Lai tik runā, ka viņa nespēj dziedāt dzīvajā. Madonna jau nav tāda dziedātāja kā visas citas — viņa ir nevīstošas enerģijas kamols. Šis koncerts savā ziņā bija popkultūras ikonas pašrefleksija — bez provokācijām, toties ar pašidentifikācijas krīzes iezīmēm, ar pašparodiju, ar vecu dziesmu aktualizāciju jaunās skaņās. Turneja Sticky & Sweet iegājusi koncertbiznesa vēsturē kā visu laiku ienesīgākā solomākslinieka turneja — 58 Madonnas koncertus Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā apmeklēja 2 350 282 cilvēki, biļešu tirdzniecības ieņēmumi pārsniedza 280 miljonus ASV dolāru. Veiksmīgākus rezultātus sasnieguši tikai The Rolling Stones, U2 un The Police.Līdz asarām Leonarda Koena atgriešanās turnejas dzinulis sākotnēji bija finansiāli apsvērumi — krāpniecības dēļ leģendārais dzejnieks un mūziķis cienījamā vecumā palicis bez naudas. Viņam atkal vajadzēja savākt grupu, doties ceļā un pelnīt, pelnīt, pelnīt. Kurš gan varēja iedomāties, ka "par naudu" to var darīt tik skaisti, tik izjusti, tik smalki, tik poētiski? Pat uzstājoties milzīgās sporta arēnās, Koens spēja aizkustināt līdz asarām — viņš dziedāja tikai hitus, turklāt bija redzams, ka baudu gūst ne tikai skatītāji, bet arī pats dziedātājs (viņš nav koncertējis 15 gadus). Pērn septembrī Koenam apritēja 74 gadi, viņš izstaro šarmu, gudrību un mieru. Paklausies Koenu, paskaties uz viņu — un uzreiz kļūst labi. Neaizmirstama pieredze.Gardēža ēdiens Triphopa pamatlicēja — britu grupa Portishead — pēc desmit gadu pauzes izdeva jaunu albumu Third un devās salīdzinoši īsā Eiropas koncertturnejā. Ap trio Portishead izveidojies noslēpumainības un nepieejamības oreols, grupas dalībnieki ir inficēti ar slimīgu perfekcionismu un ļoti dedzīgi reaģē uz visu, kas saistīts ar viņu radītās mūzikas uztveri. Mūziķi neslēpj, ka viņiem nepatīk uzstāties — varbūt tā ir tikai poza. Portishead koncerts ir kā gardēža ēdiens, kā reta baltā trifele! Koncerta skanējumā klasiskais triphops ir mainījies līdz nepazīšanai — tā joprojām ir apokaliptiska izmisuma mūzika, šūpuļdziesmas pieaugušajiem, taču ļoti skaļas, spēcīgas un tajā pašā laikā trauslas šūpuļdziesmas, kas iedarbojas gan fiziski, gan emocionāli. Tā ir depresija — bet dzīvi apliecinoša.