Latvijas jaunās mūzikas dienas - no skaņas uzziedēšanas līdz paradīzes augstumiem

Gundaris Pone (1932–1994) ir viens no izcilākajiem un pasaulē zināmākajiem latviešu komponistiem modernistiem. Pones dzīves lielākā daļa bija saistīta ar docētāja darbu Ņujorkas Valsts universitātē Ņūpalcā un radošu darbu viņa sapņu pilsētā Venēcijā. Poni augstu vērtēja kolēģi gan ASV, gan Eiropā, taču Latvijā Pones mūzika nebija bieža viešņa ne padomju laikā, ne beidzamajos 20 gados.Latvijas jaunās mūzikas dienas 2012 ar milzu lepnumu dos klausītāju vērtējumam līdz šim neatskaņotu un nepublicētu Gundara Pones opusu – baletu Il mio paradiso (Mana paradīze, 1993), kas ir veltījums Aleksandra Čaka dzejai un "Rīgas bulvāru īpatnajai muzikālajai smaržai". Kādā vēstulē Aldonim Vēriņam, pazīstamajam selekcionāram un vienīgajai uzticības personai Latvijā, Pone raksta: “Mans nolūks bija internacionalizēt Rīgas muzikālo dvēseli, padarot to pieejamu visiem. Un vienlaicīgi es domāju, ka būtu skaisti atstāt šādu darbu kā mantojumu manai dzimtajai pilsētai.”Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu baletu instrumentējis Vilnis Šmīdbergs. Pirmatskaņojums notiks 30. martā Lielajā ģildē Liepājas simfoniskā orķestra un Atvara Lakstīgalas koncertā. Līdzās Pones baletam šajā koncertā skanēs arī jubilāra Pētera Butāna (1942) Vox humana ar Kristīnes Kārkles-Puriņas etnisko solo un Romualda Grīnblata Piekto simfoniju, kas Rīgā vienīgo reizi skanēja 1989. gadā autora klātbūtnē. Romualds Grīnblats (1930–1995), Ādolfa Skultes kompozīcijas klases absolvents, bija viens no Latvijas pēckara gadu drosmīgākajiem modernistiem un izcilākajiem teātra mūzikas komponistiem. Viņa mūzika maz spēlēta un pilnīgi nenovērtēta, taču savulaik Marģeris Zariņš teica: "Mēs visi gribējām viņam kaut kādā ziņā līdzināties." Festivālā Latvijas jaunās mūzikas dienas 2012 Grīnblata daiļradi pārstāvēs jau nosauktā Piektā simfonija – mežģīņsmalks puantilistisks audekls, kura centrs ir skaņa re, uz milimetru papīra pierakstītais ārēji ornamentālais un saturiski introvertais Flautas koncerts, ko festivāla atklāšanas koncertā spēlēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Eva Jevstigņejeva kopā ar Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē, kā arī visai demokrātiskā mūzikas valodā veidotais klaviercikls Impresijas, ko koncertā Klavierainavas 88 atskaņos Reinis Zariņš. Stīgu kvartets – joprojām mazapgūts žanrs latviešu mūzikā – šīgada festivālā piedzīvos īpašu godināšanu koncertā Stīgojumi četriem. 22. martā Spīķeru koncertzālē _Sinfonietta Rīga _stīgu kvartets spēlēs Romualda Kalsona un Selgas Mences jaundarbus, Andra Dzenīša pirms gada Tallinā pirmatskaņoto Trataka. Point noir, kam pievienojusies daļa ar nosaukumu Amrita, kā arī jau par klasiku kļuvušo Mārtiņa Viļuma Otro stīgu kvartetu.Festivāla atklāšanas koncerts Skaņas uzziedēšana notiks 10. martā Lielajā ģildē – tajā pirmoreiz izskanēs Hamburgā dzīvojošās laikmetīgās mūzikas valodas pārvaldītājas Rutas Paideres jaundarbs Sabi kamerorķestrim un romantiski vēstošās Vinetas Līces jauntapušais Saksofona koncerts (solists – Arvīds Kazlausks). Sinfonietta Rīga un Normunda Šnē sniegumā skanēs arī jau nosauktais Grīnblata Flautas koncerts un Gundara Pones Ely: septiņas studijas dabā. Ar lielu interesi tiek gaidīti Šveices viesi – laikmetīgās mūzikas ansambli Ums’n Jip, ko mūzikas kritiķi kvalitātes ziņā ierindo līdzās tādiem grandiem kā Ensemble Modern, Ensemble Intercontemporain, Kronos Quartet and Ensemble Recherche. 18. martā Spīķeru koncertzālē, 20. martā Doles tautas namā Ķekavā un 21. martā Ventspils kultūras namā Ums’n Jip spēlēs Jura Ābola, Marinas Gribinčikas, Lauras Gustovskas, Oskara Herliņa, Ievas Klingenbergas un Indras Rišes jaundarbus. 14. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē koncertā Klavierainavas 88 Daces Aperānes, Romualda Grīnblata, Jura Karlsona, Selgas Mences, Santas Ratnieces un Pētera Vaska klavierdarbus spēlēs Diāna Zandberga, Reinis Zariņš un Juris Žvikovs. 16. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē būs mūzikas vidusskolu audzēkņu kompozīciju koncerts, savukārt 19. martā Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT kamerzālē notiks Mūzikas akadēmijas studentu kompozīciju koncerts. 24. martā koncertzālē Ave Sol notiks mūzikas skolu audzēkņiem sacerētu kamerdarbu pirmatskaņojumu parāde – autoru vidū Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Sabīne Ķezbere, Andris Vecumnieks, Imants Zemzaris un citi. Šajos trijos koncertos ieeja brīva. Festivāls Latvijas jaunās mūzikas dienas notiek kopš 2008. gada, tā rašanās iniciators ir toreizējais Komponistu savienības priekšsēdētājs Uģis Prauliņš. 2010. gadā Latvijas jaunās mūzikas dienas bija veltītas Marģera Zariņa 100. dzimšanas dienai, un to koncepcijas autors bija komponists Kristaps Pētersons. Festivāls tika nominēts laikraksta _Dien_a gada balvai kultūrā.Latvijas jaunās mūzikas dienas 2012 rīko Latvijas Komponistu savienība un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. Šogad, tāpat kā pērn, festivāla koncepcijas autore ir Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētāja Gundega Šmite. Vizuālā tēla autore – Kristīne Jurjāne.