LNSO muzicēs kopā ar Čaikovska konkursa šīsvasaras laureātu, vijolnieku Sergeju Dogadinu

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) turpinot ikgadējo tradīciju aicina uz Dzintaru koncertzāli Jūrmalā, kur 7.augusta vakarā sola iedvesmojošu klasiskās mūzikas programmu. «Par unikālu šo koncertu padarīs iespēja tajā dzirdēt šā gada Pētera Čaikovska starptautiskā izpildītāju konkursa laureātu – jauno un talantīgo vijolnieku no Pēterburgas Sergeju Dogadinu. Savukārt pie diriģenta pults – Latvijā labi pazīstamais un publikas iemīļotais zviedru diriģents Ūla Rudners,» uzsvēra orķestra komunikāciju vadītājs Mārtiņš Pučka. Koncerts Klasika Dzintaros notiks 7. augustā plkst. 18:00, Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā. Tajā skanēs Ludviga van Bēthovena Trešā uvertīra Leonora, kuru uzskata par izcilāko un vērienīgāko no četrām operai Fidelio sarakstītajām uvertīrām, Žana Sibeliusa vienīgais koncertžanra darbs – ārkārtīgi virtuozais un mūzikas valodas ziņā oriģinālais Vijoļkoncerts, kā arī angļu komponista Edvarda Elgāra noslēpumainie portretējumi Variācijās Enigma.

Vēl tikai šovasar, 30. jūnijā, pēc divu nedēļu sīvas cīņas noslēdzās XIV starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss, kurā par uzvarētājiem vijolnieku sacensībā tika atzīts jaunais Krievijas vijolnieks Sergejs Dogadins un Itamars Zormans no Izraēlas. Abi mūziķi konkursā dalīja 1. un 2. vietu. Uzreiz pēc uzvarētāju paziņošanas, trīs ievērojamas koncertaģentūras – Intermusica, Opus 3 Artists un Maskavas filharmonija uzsāka sarunas par laureātu koncertturneju organizēšanu ievērojamākajās Eiropas un pasaules koncertzālēs. Savukārt Latvijas klausītājiem unikālā iespēja dzirdēt godalgoto konkursa laureātu sagādāta, pateicoties jau iepriekš noslēgtajam līgumam.

Starptautiskais Pētera Čaikovska izpildītāju konkurss, kurš kopš 1958. Gada notiek tikai reizi četros gados, pēdējos 50 gados ir kļuvis par vienu no lielākajiem, prestižākajiem un nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas izpildītāju konkursiem pasaulē. Tieši pateicoties uzvarai šajā nozīmīgajā konkursā savas karjeras strauju izaugsmi sākuši tādi pasaulē zināmi mākslinieki kā pianists Grigorijs Sokolovs, vijolnieks Gidons krēmers, čellists Dāvids Geringas un dziedātāja Jeļena Obrazcova. XIV Starptautiskajā Čaikovska izpildītāju konkursā šovasar Maskavā un Pēterburgā piedalījās 122 jaunie mūziķi – 30 pianisti, 27 vijolnieki, 25 čellisti un 40 dziedoņi. Obligātos konkursa skaņdarbus īpaši šim notikumam bija sacerējuši Rodions Ščedrins, Džons Koriljano un Kšištofs Pendereckis. Savukārt žūrijas darbā piedalījās tādi izcili māklinieki kā - Vladimirs Atlantovs, Vladimirs Aškenazi, Kšištofs Pendereckis, Renāta Skoto, Feručo Furlaneto, Anne Sofija Mutere, Jeļena Obrazcova un Anna Ņetrebko u.c.. Pianistu konkursa žūrijas goda priekšsēdētājs bija amerikāņu pianists Vens Klaiberns, kurš pats guva vēsturisko uzvaru pašā pirmajā Čaikovska konkursā 1958. gadā, neraugoties uz to, ka starp PSRS un Rietumiem tolaik bija aukstais karš. Vokālistu konkursa goda priekšsēdētājs šovasar bija pasaulslavenais tenors Plasido Domingo. Konkursa priekšsēdētājs bija izcilais krievu diriģents Valērijs Gergijevs.

Vijolnieks Sergejs Dogadins dzimis 1988. gadā atzītu mūziķu ģimenē. Vijoli viņš spēlē jau no sešu gadu vecuma, kad uzreiz nonāca slavenā profesora Ļeva Ivaščenko rokās. Šobrīd S. Dogadins studē Pēterburgas konservatorijā, profesora Pāvela Popova klasē un ir jau deviņu starptautisku konkursu uzvarētājs. Lauru vidū ir arī Grand Prix, pirmā vieta un īpašā žūrijas balva Andrea Poastačīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Fermo (Itālija, 2002) un pirmā vieta Nikolo Paganīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Maskavā (2005). Viņš ir Krievijas Kultūras ministrijas, fonda Jaunie vārdi un Konstantīna Orbeljana Starptautiskā kultūras apmaiņas fonda stipendiāts, kā arī Jurija Temirkanova, Andreja Petrova, Pēterburgas gubernatora un Krievijas prezidenta prēmiju laureāts. Mūziķis uzstājies ievērojamās pasaules koncertzālēs: Berlīnes filharmonijā, Minhenes Herkulesa zālē, Štutgartes Liederhalle, Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Madrides Kongresu pilī, Frankfurtes Alte Oper, Maskavas konservatorijas Lielajā zālē, Čaikovska koncertzālē Maskavā, Pēterburgas filharmonijā un Marijas teātra koncertzālē. Viņš sadarbojoties ar Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Berlīnes, Budapeštas, Ziemeļvalstu simfoniskajiem orķestriem, Minhenes un Štutgartes kamerorķestriem, Taipejas filharmonisko orķestri, visiem galvenajiem Krievijas orķestriem Maskavā un Pēterburgā, kā arī Latvijas un Igaunijas Nacionālajiem simfoniskajiem orķestriem. Prominento diriģentu vidū, kuri izvēlējušies muzicēt ar S. Dogadinu ir gan Vladimirs Aškenazi un Vladimirs Spivakovs, gan Jurijs Simonovs, Marks Gorenšteins, Aleksandrs Dmitrijevs, Nikolajs Aleksejevs, Aleksandrs Rudins, Vladislavs un Aleksandrs Černušenko, Sauļus Sondeckis, Fabio Mastrandželo un daudzi citi. 

Arī gaidāmā koncerta diriģents, zviedrs Ūla Rudners savu muzikālo karjeru sācis kā spožs vijolnieks, par ko liecina viņa uzvara prestižajā Nikolo Paganīni Starptautiskajā vijolnieku konkursā Dženovā. Pēc tās viņš uzaicināts par leģendārā Šāndora Vēga asistentu un bijis arī orķestra Camerata Salzburg, Vīnes Tautas operas un Vīnes simfoniskā orķestra vijolnieks - koncertmeistars. Pēdējos divdesmit gados maestro Rudnera stila izjūta apvienojumā ar viņa kaislīgajām interpretācijām padarījusi viņu par ļoti pieprasītu diriģentu. Viņš 1995. gadā dibinājis un vadījis orķestri Philharmonia Wien, no 2001. līdz 2003. gadam bijis Tasmānijas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, bet 2004. gadā kļuva par jauno Haidna orķestra galveno diriģentu. Šobrīd Ūla Rudners ir Virtembergas filharmoniskā orķestra Roitlingenē galvenais diriģents, bet kā viesdiriģents sadarbojas ar daudziem ievērojamiem orķestriem Eiropā, Skandināvijā, Honkongā, Austrālijā. Diriģenta tuvākajos plānos ietilpst Eiropas turneja ar Philharmonia Wien, koncerti ar Vīnes simfonisko orķestri, Haidna orķestri, Zalcburgas Mocarta orķestri, Štutgartes Radio orķestri, Turīnas RAI Nacionālo simfonisko orķestri, Tasmānijas simfonisko orķestri un Sidnejas simfonisko orķestri.