Leģendas dzimst reālajā dzīvē, nevis avīžu rakstos, kā to mūsdienās bieži vien mēģina panākt. Britu rokgrupu The Libertines par tādu var uzskatīt droši, un dzeltenā prese tur nav pie vainas, kaut cenšas aizgūtnēm. Karla Barata un Pītera Dohertija brīžiem saskanīgais, brīžiem konfliktējošais tandēms ir spilgtākais, kas rokmūzikā noticis pēdējās divās desmitgdēs. Viņi ir mūsdienu Kīts Ričardss un Miks Džegers no The Rolling Stones. Vai mūsdienu Miks Džonss un Džo Stramers no The Clash – šāds salīdzinājums droši vien būtu precīzāks. Lielā mērā pateicoties viņiem, rokenrols šodien nav miris, un tā atkal ir kulta mūzika, dzīves un domāšanas veids.
Divas balsis vienā mikrofonā
Studējot dramaturģiju Brunela Universitātē Londonā, kuru tā arī nepabeidza, Karls Barats bija tuvos draugos ar Pīta Dohertija vecāko māsu Eimiju, un tā viņi iepazinās. Abi kļuva par labiem draugiem, jo viņus vienoja dedzīga interese par mūziku un dziesmu rakstīšanu. 1997. gadā, kad abi bija izmesti no skolas, viņi izveidoja grupu The Libertines, kurai pievienojās basists Džons Hasels un bundzinieks Gērijs Pauels. Citās grupās mūsdienās parasti ir viens pārliecinošs līderis, kurš ir galvenais dziesmu autors un dziedātājs, The Libertines tādi bija divi – Karls Barats un Pīts Dohertijs. Viņi lieliski papildina viens otru – abi dala galvenās ģitārpartijas un vokālus; brīžos, kad dzied duetā, viņi parasti to dara vienā mikrofonā, saspieduši degunus kopā, un šis skats ir patiešām aizkustinošs.
Gan ģitāras spēles stils, gan balsis abiem ir līdzīgas, un ierakstos nevar īsti saprast, kurš ir kurš. Jau pirmais grupas albums Up The Bracket (2002), kura producents bija Pīta un Karla elks Miks Džonss no 70. gadu beigu pankroka radošākās grupas The Clash, kuras ietekmes jūtamas skanējumā, izpelnījās kritikas atzinību – lielā mērā pie vainas bija kolektīvs The Strokes, kurš jaunajā gadsimtā aizsāka garage rock revival vilni, un grupā The Libertines daudzi saskatīja līdzvērtīgu britu atbildi ņujorkiešiem.
Skat, ka nesakaujas
Otrais albums, kas ir kā autobiogrāfisks vēstījums par Karla Barata un Pīta Dohertija attiecībām, momentā nokļuva britu albumu topa pirmajā vietā, un neskaitāmi žurnāli to ierindojuši visu laiku labāko albumu sarakstos. Arī uz vāka abi varoņi redzami, šķiet, diezgan intīmā procesā – izskatās, ka viņi meklē rokās vēnas, kurās ielaist kārtējo heroīna devu. Pītam Dohertijam tas nebija nekāds joks vai teātris – draugam par daudz aizraujoties ar narkotikām, Karls Barats jau pirmā albuma turnejā viņu līdzi nepaņēma, un šis, aizvainots līdz sirds dziļumiem, ielauzās Karla dzīvoklī, lai nozagtu vecu ģitāru un grupai piešķirto žurnāla NME balvu. Par to pasēdējis cietumā, Pīts Dohertijs grupā atkal tika pieņemts, bet otrā albuma ieraksta laikā studijā bija nepieciešams apsargs, lai abi līderi nesakautos.
"Tā ir kvēla mīlestība. Un tā mēdz darīt jocīgas lietas ar cilvēkiem," Karls Barats teicis par abu attiecībām kādā intervijā. Šogad, kad viņi atkal spēlēja reizē kārtējā The Libertines apvienošanās reizē, viņu uzstāšanās Glastonberijas festivālā raksturota kā labākais, kas tur uz skatuves piedzīvots pēdējos gados. Arī koncerts festivālā Opener Polijā bija tādas muzikālās un cilvēciskās saskaņas paraugdemonstrējums, ka par maz neliekas.
Rokenrola lirika
The Libertines aktivitātes apsīkuma periodos Pīts Dohertijs izpaudās vienatnē ar savu grupu Babyshambles un soloalbumā, kurā izklausās liriskāks nekā kopā ar Karlu Baratu, kurš savukārt gan ar savu grupu Dirty Pretty Things, gan ar tagadējo sastāvu The Jackals turpina The Libertines garā un spēlē enerģijas pilnu un pancisku rokenrolu. Ja klausāmies ierakstu, mēs varam noticēt, ka tie ir tie paši The Libertines, un, ja Pīta Dohertija nav klāt fiziski, viņš ir vismaz Karla Barata sirdī, un vietām pat šķiet, ka skan viņa grīļīgais vokāls, kaut tā nav. Vietām arī Karls Barats kļūst liriskāks, un tad liekas, ka abi skumst viens pēc otra. Nav šaubu, ka agri vai vēlu viņi atkal būs viens otram līdzās uz skatuves.
Tagad, kamēr Pīts Dohertijs ir paņēmis kārtējo atvaļinājumu un varbūt gatavo kaut ko ar Babyshambes, Karls Barats koncertē ar saviem "šakāļiem" (vai "algotajiem slepkavām"?), ar kuriem šī gada februārī izdevis lielisku albumu Let It Reign. Dirty Pretty Things kopā ar Karlu Baratu spēlēja The Libertines bundzinieks Gērijs Pauels, kā arī Entonijs Rosomando, kurš aizstāja Pītu Dohertiju, kad tas nebija spēlētājs, un Deivids Hemonds no The Cooper Temple Clause, savukārt "šakāļi" savākti no mazpazīstamām Londonas underground grupām. Skan ļoti labi, un mums nav pamata šaubīties, ka koncerts būs tā vērts, lai svētdienas, 6. decembra, vakarā atrautos no televizoriem un ģimenes vakariņām pirms kārtējās vergošanas nedēļas un izbaudītu mūsdienu rokenrolu koncertzālē Palladium.
Karls Barats un The Jackals
Koncertzālē Palladium 6.XII plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 20–25