Īpaši Mela Gibsona skandālos rakņāties nav vērts – tās ir vecas ziņas, un galu galā katram ir tiesības uz savām krēslas zonām un krīzēm – tik vien tās atšķirības, ka Holivudas superzvaigznes Mela Gibsona krīze ieguvusi globāla skandāla mērogus, turklāt aizvainojusi ne tikai minoritātes (gejus), bet arī ebrejus un sievietes (šķiršanās no sievas un savu septiņu bērnu mātes, savas draudzenes un meitas mātes – krievietes Oksanas Grigorjevas iekaustīšana utt.). Vārdu sakot, tā visa rezultātā Mels Gibsons pacenties maksimāli samazināt savu filmu skatītāju auditoriju – īpaši ASV. Melu Gibsonu tur vairs nemīl – par spīti viņa mērķtiecīgajai un pārliecinošajai action filmu aktiera karjerai kopš 80. gadiem, par spīti talantīgajiem režijas darbiem – no heroiskā Drošsirža, par kuru Mels Gibsons ir saņēmis Oskaru kā labākais režisors, līdz Kristus ciešanām un Apokalipto.Bebra tumsas robeža
Mela Gibsona atgriešanās noris smagi, pierādot, ka globālajā kinobiznesā tomēr ir jāprot valdīt savus dēmonus un turēt muti. Aktiera sarīkotie skandāli aktualizējās pēdējos piecos septiņos gados, taču pamazām viņš mēģina tikt laukā no šī melnā cauruma. Pirmā, kas viņam sniedza palīdzīgu roku, bija laba draudzene un veca cīņubiedre Holivudā, arī partnere filmā Maveriks/Maverick (1994) Džodija Fostere. Pērn Kannu kinofestivālā izrādītā drāma Bebrs ar Melu Gibsonu galvenajā lomā ir dīvaina. Viņš tajā tēlo rotaļlietu ražotāju, kurš cieš no vardarbības lēkmēm un pusmūža krīzes un ir spējīgs komunicēt ar pasauli un savu ģimeni tikai ar lelles – bebra – starpniecību.
Mela Gibsona plosīšanās un sarunas ar bebru – viņa, precīzāk – viņa varoņa, niknuma lēkmes, kas vērstas pret ekrāna partneriem, arī Džodiju Fosteri, kura ir gan filmas režisore, gan aktrise, – ar savu autentiskumu un spēku uzdzina baiļu šermuļus. (To, ka viņš pats cieš no maniakālās depresijas, Mels Gibsons ir klāstījis presei kādā 2002. gada intervijā.) Bebrs – par spīti Džodijas Fosteres nodomiem glābt Melu – tikai vēl vairāk akcentēja viņa iekšējās neirozes, nesavaldību un uzsvēra aktiera potenciālo līdzību ar filmas nebūt ne patīkamo varoni. Lieki piebilst, ka Bebra komerciālā atdeve bija minimāla, filma smagi izgāzās, kritikas reakcija – vēsa. Līdzīgas nedienas piemeklēja arī filmu Tumsas robeža/Edge of Darkness (2010), kas gan piedāvā tradicionālāku un pašam Melam Gibsonam organiskāku žanru – tas ir trilleris, kurā viņa varonis detektīvs izmeklē meitas nāvi.
Galamērķis – cietums
Asa sižeta filma Trakās brīvdienas (oriģinālnosaukuma tulkojums – Get the Gringo, proti, Notvert gringo jeb jeņķi) pagaidām ir veiksmīgākais no Mela Gibsona atgriešanās darbiem. Mazs, precīzs projekts – pēc Amerikas standartiem tikai 20 miljonu dolāru izmaksājusī filma patlaban ir ideāli piemērota Melam Gibsonam. Viņš pats ir scenārija autors, savukārt režisors ir nenoliedzami talantīgs puisis – Adrians Granbergs, kurš bija Mela Gibsona asistents filmā Apokalipto, tātad spēj ideāli izpildīt arī paša Gibsona prasības un vēlmes.
Mela Gibsona varonis, kuru filmā dēvē par šoferi, ir profesionāls noziedznieks, kurš ar ņirdzoša klauna masku uz sejas un milzīgu naudas kušķi mūk no ASV policistiem, taranē robežjoslas žogu un nonāk Meksikā. Tur viņa ceļš ved uz baisāko Meksikas cietumu. Līdzās šoferim otrs galvenais filmas varonis ir šis cietums – El Pueblito. Meksikas valdība to slēdza 2002. Gadā, un tobrīd, kā apgalvo prese, tajā bija 6000 ieslodzīto, kaut gan oficiālā cietuma ietilpība un kapacitāte bijusi 2000 cilvēku.
Cietums kā elle, kā smacīga ar cilvēku ķermeņiem, grēkiem un brutalitāti piepildīta vide ar savu hierarhiju un korupciju, kas pārrauga šo cietumu, – šīs vides sajūtu trilleris rada pārliecinoši. Gringo nākas pielikt pamatīgus spēkus, lai izdzīvotu pats un aizsargātu kādu 10 gadu vecu puiku un viņa māti. Puikas mērķis ir atriebt tēva slepkavību, un tas ir labi saprotams mērķis Mela Gibsona varonim, kura paša pieredzē ir pretrunīgas attiecības ar tēvu. Filmā pamatīgās devās ir gan melnā ironija, gan dinamika, gan arī vardarbības doza, un šie elementi tiek servēti ļoti profesionāli.
Brutālas enerģijas strāvojums
Tomēr, par spīti šī vecmodīgā (vārda vislabākajā nozīmē) un skaudrā, vienkāršā, efektīgā kā cirvis action kvalitātēm, ASV kinoteātros šis darbs netiks demonstrēts. Tas gan nenozīmē, ka filmu šajā valstī neredzēs vispār – no 1. maija ASV tā būs skatāma VOD sistēmā – tātad digitālajā TV (Direct TV). Acīmredzot Mels Gibsons un kompānija Icon, kas filmu producējusi, tādējādi cer sasniegt vairāk, nekā riskējot ar publikas vēsumu ķinīšos. Kas zina, ja nu ASV publika joprojām ir naida pilna pret politnekorekto Gibsonu. Ar ārzemju teritorijām ir vieglāk – tālab Trakās brīvdienas daudzās Eiropas valstīs, Krievijā un citur izrāda kinoteātros, apzinoties, ka filmas potenciālo komerciālo atdevi te diez vai ietekmēs Mela Gibsona sliktā reputācija.
Filmai oriģinālu intonāciju piešķir ironiskie Mela Gibsona varoņa aizkadra komentāri, kas darbojas kā kontrasts, kā kontrapunkts uz ekrāna notiekošajam. Arī šis ir viens no iemesliem, kālab filma izceļas Holivudas vidusmēra action piedāvājumā – gan ironiskā attieksme, gan atsauces uz 70. gadu action kultūru pierāda, ka Trakās brīvdienas dzen pārliecinošas saknes amerikāņu action kultūrā un mantojumā. Arī Mela Gibsona varoņa vārds The Driver ir atsauce uz 1978. gada filmu The Driver – spriedzes klasiku par šoferi, kurš specializējies mašīnu vadīšanā pēc aplaupīšanām.
Aktieris pats perfekti pārzina šo žanru un lieliski apzinās, kā izspēlēt savus galvenos trumpjus Trakajās brīvdienās. Un trumpji viņam joprojām ir – tas augstas raudzes profesionālisms, enerģija un vīrišķīga harisma, kas spēj aizraut skatītāju, kurš sevi nav nomocījis ar atmiņām par Gibsona skandāliem. Filmu veidojis izcils operators – beļģis Benuā Debī, kurš strādā ar franču režisoru Gaspāru Noē (abu spilgtās, izaicinošās filmas ir Irréversible un Enter the Void). Arī Trakās brīvdienas ar Melu Gibsonu nebūt nav zemē metama pieredze – tā ir brutālas enerģijas piepildīta, mērķtiecīgi veidota, pārliecinoša filma 70.–80. gadu action kino tradīcijās.
Trakās brīvdienas (How I Spent My Summer Vacation/Get the Gringo)
Spriedzes filma, trilleris. ASV. 2012.
Režisors Adrians Granbergs
Lomās Mels Gibsons, Kevins Ernandess, Pēters Stormare u. c.
Kam jāredz? Kvalitatīva action, melnas ironijas un Mela Gibsona cienītājiem.