«Baigais šīzis» jeb spilgta jauno aktieru debija

Tev laikam grūti iet dzīvē, 5ci bērni, vīrs dzērājs, problēmu BEZ gala, nu neskumsti, priecājies, ka KĀDS ko dara, nenosodi to, ko NESAPROTI!!! p.s. zināms, ko par IZCILIEM mākslas šedevriem teica tad, ka tie tikko bija tapuši...

Tur jau ir arī kāds iz Valmieras-šajos jaunajos aktieros... ;)

Biju, redzēju, baudīju veselas divas dienas! Nu ļoti žēl, ka raksta autorei neiznāca noskatīties arī Tenesija Viljamsa "Stikla zvērnīcu". Manuprāt, pat labāka par "Mīlu, džezu un velnu". Kāpēc? Skatoties "... zvērnīcu", pazaudēju laika izjūtu, trīs stundas pagāja kā mirklis, atstājot iespaidus un pārdzīvojumu ļoti ilgam laikam. Autores teiktais - "...pārņem bažas, vai viņi nav pazaudējuši robežu starp realitāti un skatuvi"- acīmredzot nozīmē augstu aktieru meistarības līmeņa novērtējumu. Par to liecina arī teātra vēlme abas diplomdarba izrādes iekļaut repertuārā. Jebkurā gadījumā Liepājas teātris ir ieguvējs.

Ak, Dies, palīdzi tiem jaunajiem ienest svaigas vēsmas un arī sejas šai Liepājas teātra seju vienveidībā. Apnicis skatīties, kā vieni un tie paši aktieri atražo savu ampluā- mums ir Prīma, Histēriķis, Sarežģītais zēns utt...bet ar gadiem tomēr apnīk un gribās, lai teātris arī varbūt no senaizmirstām dzīlēm izvilktu savu grieķiski-katarsisko funkciju, nevis virzītos vien romiešu ''maizi un izpriecas'' gultnē...

Piekrītu, par gaumi nestrīdas, tas ir lietuviešu skatījums. Varbūt Čehova „Joki” nebija labākais piemērs. Mani vairāk nodarbina doma par cilvēka, mākslas un teātra vietu un lomu Latvijā, negribu noticēt, ka tīra un kvalitatīva māksla ir bezspēcīga pūļa prasību priekšā. Domāju, ka, attiecīgi noformējot reklāmu, teātrim ir jāspēj piedāvāt skatītājam savu gaumi, savu ētiku, savu redzējumu uz mākslu. Ne velti ir pierādīts, ka tautai var iebarot visu, diemžēl pārāk bieži, attaisnojoties ar publikas prasību līmeni (zemu!), lieli un smalki teātri mēdz radīt visai apšaubāmas kvalitātes darbus. Tas tāds teātra ētikas uzdevums, tāds Kanta kategoriskais imperatīvs, ko šobrīd organiski, izmantojot intrigu par jaunajiem, varētu realizēt Liepājas teātris. Naivi? Nu, ko lai dara – mums ir „dots” un „uzdots”, arī tiem jaunajiem, kuri tagad 16 gab. ienāks teātrī, arī tiem vecajiem, kuru ierastā pasaule nenoliedzami mainīsies.

Biju Klaipēdā un noskatījos otru diplomdarba izrādi "Stikla zvērnīca". Par to šeit vēl nav diskusija. Diemžēl "mīla džezs un velns" tika izrādīts iepriekšējā dienā, tādēļ neredzēju, bet labprāt būtu skatījusies. Un Valmierā klasiku iestudē ne tikai Kroders. un mēs skatāmies ne tikai Valmieriešus.

Par tiem Čehova jokiem es vēl pastrīdētos... Īpatnējs tas leišu teātris un nav brīnums, ka cilvēki nav pārāk sajūsmīnāti, es vispār domāju, ka šis nav gluži piemērots laiks formas teātrim.. Šodien svarīgāk ir runāt pēc būtības. Un, Valmiera, šī nav tāda klasika, kādu Jūsu teātrī piedāvā Kroders. Diemžēl. Bet lai jau jaunajiem veicas, popularizēt viņus vajag! :)

Vai tiešām neredzēsim visa kursa veikumu teātrī? Tēma aktuāla un varētu piesaistīt tieši jauniešu auditoriju. Iespējams, ka tieši šīze ir laikā un vietā...

Nevajag kautrēties un šis jauno aktieru izrādes atvest uz Valmieru, mēs labprāt skatāmies klasiku un neizpārdotas biļetes nepaliek.

Jā, Liepājas teātrim katastrofāli trūkst jaunai talanti.

Pēdējo gadu publikācijās par Liepājas teātri ir lasāms, ka teātris un pilsēta ļoti gaida jauno aktieru piepulcēšanos teātra saimei. Apmeklējot diplomdarba izrādes Klaipēdā, varēja just ieinteresētību un labvēlību no atbraukušo nākamo kolēģu puses. Abas izrādes bija atbraukšanas un redzēšanas vērtas. Ja tās iekļūs teātra repertuārā, tās varētu būt impulss jaunas kvalitātes skatītāja audzināšanas procesam. Tikai, ja jau tas ir mērķis - mainīt teātra vidi, skatītāja attieksmi, beigu beigās - celt prestižu un popularitāti, ar Laimes Lāci vien nepietiek. Tas Laimes Lācis vēl ir jauns un nepieredzējis. Vai tas tomēr nebūtu teātra mārketinga daļas uzdevums - informēt, popularizēt, jau tagad mums piestāstīt pilnas ausis, ka Klaipēdā ir izaudzis brīnums, ko noteikti jāredz katram savi cienošam teātra mīlim! Un tas nu nemaz nebūs melots, jo brīnums ir radies, mēs, tie, kuri atbrauca uz Klaipēdu, bijām tam liecinieki! Diemžēl skatītāju rindās neredzēju vadošos teātra zinātniekus. Viņus neinteresēja? Vai nebija aicināti? Tālu jābrauc? Īpašu nozīmi šo Klaipēdas izrāžu apmeklējums iegūst tādēļ, ka vēl nav skaidrs, vai tās tiks rādītas arī turpmāk. Uz "Diviem Čehova jokiem" skatītāji nenākot. Izrāde laba, bet skatītājs nesaprotot. Tātad - skatītājam jāiestāsta, ka šodien "kruta" ir skatīties klasiku. Ja citādi nevar, jāmācās no Stendzenieka, viņš pašu vellu var no meža izmelot ārā, bet te nu nav pat jāmelo, te ir jāstāsta patiesība - mums ir jauni un dzirkstoši aktieri! Mums ir spēcīgas izrādes jauno izpildījumā! Mums ir! Teātra zinātnieki kaut ar varu jāvelk skatīties izrādes, lai Liepājas teātris ir viņu spalvas galā. Nu nevar pasīvi gaidīt, kad kāds ieraudzīs Liepājas jaunās vēsmas, ir jārāda un vēl jāpastāsta, kas tur būtu jāierauga! Piebilde: "Mīlu, džezu un velnu" būtu vēlams skatīties no 18 gadu vecuma, jo jābūt drusku nobriedušai skatītāja vērtību sistēmai pirms tik smaga gabala.

Ļoti vēlos redzēt šo izrādi!