Savukārt kolēģi Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani, kurš izteica G.Poļiščukai neglaimojošu viedokli par politisko prostitūciju, viņa nodēvē par gļēvulīgi nevīrišķīgu, pretstatot A.Šlesera «vīrišķīgo izlēmību un džentlmenisko palīdzību».
Toties uzņēmējs Edvīns Samulis nolēmis dāvināt režisores G.Poļiščukas teātrim 100 000 latu. Par to ziņoja Latvijas radio, atsaucoties uz režisores stāstīto.
«Ir atradušies cilvēki, kas ziedoja naudu, un tāpēc teātri tagad var saukt par tautas teātri,» Latvijas radio (LR) teica G.Poļiščuka. «Atradās sponsors, kas teica, ka vēlas mums uzdāvināt 100 000 latu. Vienkārši sponsors, vienkārši miljonārs. Viņš atnāca uz pēdējo koncertu un redzēja, kā mēs raudam. Viņš to nevarēja izturēt un teica, ka dāvina mums 100 000 latu. Dievs mums palīdzēja. Tik daudz spēka tika pielikts, lai mūs iznīcinātu,» par situāciju, kā tikusi pie naudas, stāsta režisore.
Pats E.Samulis, kurš savulaik minēts miljonāru sarakstā un bijis viens no lielākajiem a/s Lode akcionāriem un padomes priekšsēdētājs, medijiem līdz vēlēšanām atteicies komentēt savu dāsno rīcību, vien LR norādījis, ka ziedojis nesavtīgu iemeslu dēļ, cienot aktierus un teātri. Viņš bijis arī sponsors un mecenāts Banku augstskolā un Latvijas Bērnu fondā.
Diena jau rakstīja, ka G.Poļiščuka kultūras ministru Intu Dālderi (Vienotība) salīdzināja ar Staļinu, kad ministrija atteica dotēt privāto teātri Teātra observatorija. Pirms tam viņa no sabiedrības gan slēpa, ka maijā ir iestājusies Tautas partijā, bet vēlāk režisore tika iekļauta politapvienības Par labu Latviju! 10.Saeimas deputātu kandidātu vēlēšanu sarakstā.
Tagad arī Rīgas dome iegulda teju 10 000 latu, lai sagatavotu viņas teātrim jaunas telpas Kongresu namā. Gan ziedotājs, gan telpas atradās pēc tam, kad jūnijā teātris beidza savu darbību.
Intervijā LR G.Poļiščuka arī saka lielu paldies Rīgas vicemēram un PLL premjera amata kandidātam Aināram Šleseram, lai gan viņš Dienai teicis, ka telpu gatavošana neesot saistīta ar to, ka G.Poļiščuka ir PLL sarakstā.
Režisore pārmet Latvijas valdībai, ka tās pārstāvji nākuši uz teātri un solījuši palīdzību, «teica, ka esam svarīgs, mīļš teātris, bet neko nedarīja, pēc tam iestājās Vienotībā. Mana izrāde Stikla zvērnīca bija pirmā izrāde pret apvienību Vienotību. Tas bija pirms pieciem gadiem». G.Poļiščuka uzskata, ka viņas teātris bijis neērts valdībai, jo bieži runājis par sociālām tēmām un to, kas nepaticis valdībai.
Viss, kas noticis ar teātri, pēc G.Poļiščukas domām, ir konkurences cīņa: «Ļoti žēl, ka kolēģiem bailes no konkurences ņēma virsroku pār veselo sapratu un jebkādu morāli.»
Diena jau rakstīja, ka skarbs savos izteikumos par G.Poļiščukas rīcību, iesaistoties politikā pēc tam, kad teātris slēgts, bija Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis - prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta un «politiskā maucība» tiek pat ļoti apsveikta.
(papildināta ar G.Poļiščukas paziņojumu)