Vai tādējādi Smiļģa gars tiešām izrāda savu interesi par jauno censoņu aktivitātēm režijā, droši vien neuzzināsim, taču Dienas satiktie jaunieši - Paula Prozoroviča, viņas kursabiedrs režijā Jānis Znotiņš, kā arī LKA šogad absolvējusī horeogrāfe Liene Grava - pauž pārliecību, ka viņi savā profesionālajā izpausmē noteikti ir «patriarha» mantinieki. «Savādāk jau nevar būt!» saka Jānis. Galu galā - par viņa personību daudz tiek mācīts akadēmijā, gandrīz viss latviešu teātris un izpratne par to ir veidojusies, pateicoties Eduarda Smiļģa radošajam ieguldījumam. Jā, jauno izrādes atšķiroties no kādreiz veidotajām, tomēr skola jau pamatos tā pati. Katram no trijotnes vaicāju, kas motivējis izvēlēties režisora specialitāti un ko piedāvās festivāla Patriarha rudens apmeklētājiem. Jānis ar teātra smaržu saindējies, strādājot par garderobistu Jaunajā Rīgas teātrī. «Kā visiem saku - nepaveicās dzīvē. Visu ko izmēģināju, nekas īsti neaizgāja, tā nu esmu nonācis līdz režijai,» viņš stāsta. 8. un 9. oktobrī plkst. 11.30 topošais režisors izrādīs bērnu rīta zvēru uzvedumu Krilova fabulas visai ģimenei. (Jāpiebilst, ka gandrīz visās festivāla izrādēs spēlē LKA studenti.) Sadarbībā ar topošo režisoru Reini Suhanovu šajā sezonā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) Jānis iestudēs Anšlava Eglīša lugu Bezkaunīgie veči, kā arī turpat veidos koncertuzvedumu Tavas saknes tavā zemē par atmodas tēmu. «Jā, tie būs mani pirmie lielie režijas darbi,» piekrīt J. Znotiņš. Vai tiek apsvērta sadarbības iespēja ar brāli - Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu? «Neizbēgami! Es esmu režisors, viņš - aktieris. Uz to apzināti neeju, bet ko tādu gribētos, un zinu, ka arī viņš labprāt.»
Paulai Prozorovičai pieticis ar dažām Alvja Hermaņa izrādēm, lai saprastu, ka teātris ir viņu interesējošs veids, kā komunicēt ar cilvēkiem. Protams, pa vidu bijis arī skolēnu teātris un ežu tēlošana. Pašlaik LKA 3. kursa režijas studente atrodas pa vidu kursadarbiem un citiem ar studijām saistītiem uzdevumiem. Patriarha rudenī sestdien, 8. oktobrī, plkst. 17 varēs skatīt viņas iestudēto dramaturga Gunāra Priedes lugu Centrifūga. «Apzināti neizvēlējos kaut ko mūsdienu un ko tādu, ko parasti izvēlas mana vecuma cilvēki, jo es absolūti negrasos nevienu šokēt - pasaulē šokējošu lietu jau tā ir pārāk daudz,» skaidro Paula. Viņasprāt, cilvēki no teātra sagaida pavisam vienkāršas lietas, tādas, ar kurām paši var identificēties. Luga vēstot par piecu dažādu tautību cilvēkiem, kuriem karalaika apstākļos nākas sadzīvot vienā mājā, un topošā režisore uzskata, ka šajā situācijā ļoti veiksmīgi atklājas cilvēka un arī latvieša būtība. «Luga ir par dziļām lietām, kas vienmēr ir svarīgās,» tā Paula.
Jaunā horeogrāfe Liene Grava priecājas, ka festivālā varēs vēlreiz parādīt savu diplomdarbu - laikmetīgās dejas izrādi Pārsālīts. Tās tēma ir mīlestība, un horeogrāfe precizē, ka tas ir viņas skatījums uz šo tik ļoti sarežģīto un grūti definējamo emociju. Izrādē, ko varēs novērtēt 6. un 7. oktobrī plkst. 21, liela loma ir tekstam, ko radījis Valters Jonāts. Liene pusaudzes gados skaidri zināja, ka stāsies LKA horeogrāfos, un savu pasniedzēju Elīnu Breici uzskata par savu galveno iedvesmotāju un izglītotāju laikmetīgās dejas laukā. Patlaban viņa strādā par pedagoģi dažādās deju grupās un studijās, bet Latvijas Nacionālajā teātrī kopā ar festivāla Patriarha rudens pērnā gada laureātu režisoru Kārli Krūmiņu drīzumā veidos izrādi Mērfijs. Gluži kā pārējie, arī Liene no festivāla sagaida profesionālu sava snieguma izvērtējumu. Bet kā jaunajiem izsisties pasaulē? Paula: «Lai izsistos, vajag sisties!» Jānis: «Panākumu atslēga - darbs.»