Brāļu Grimmu pazīstamās pasakas Sarkangalvīte jauniestudējums ir īsta intriga, jo mēģinājuma process ar aktieriem Daci Vītolu, Audru Pētersoni un Anriju Sirmo notiek aiz aizvērtām durvīm, vien leļļu darbnīcās čaklo leļļu meistaru rokās pavīdējušas glītas pelēkā toņu gammā ieturētas, lelles – vecmāmiņa, Sarkangalvīte, mednieks – kurām rūpīgi izstrādātas pat vissmalkākās detaļas.
Režisors atklāj, ka stāstīs zināmo Sarkangalvītes stāstu, saglabājot brāļu Grimmu pasakas fabulu, taču "šī fabula dod iespēju runāt par to, ko nozīmē pārkāpt tos noteikumus, kurus tev uzstāda vecāki. Kādi ir katra šāda soļa ieguvumi un sekas. Sarkangalvītei ir aizliegts noiet no taciņas, kas ved gar mežu, taču vilks viņu pamudina ieiet mežā, kur viņa atklāj pavisam citu pasauli, kāda nav ne mājās kopā ar mammu, ne pie vecmāmiņas. Viņai, protams, nākas par to krietni samaksāt, nonākot vilka vēderā, un tikai laimīgas nejaušības dēļ viņai kopā ar vecmāmiņu izdodas izglābties. Taču, iespējams, ka tas viss tik un tā bija tā vērts, jo viņa ir ieraudzījusi mežu un uzzinājusi par pasauli kaut ko daudz vairāk."
Izrādes lelles un pasaule, ko radījis mākslinieks Uģis Bērziņš, tapušas iedvesmojoties no Tima Bērtona melnbaltās animācijas filmām, kurās varoņi bieži sastopas ar lielām briesmām, taču vēl briesmīgāka ir tā pasaule, ar kuru jāsastopas tad, kad nenotiek nekādi lieli piedzīvojumi.
Dramaturgs Jānis Balodis izrādei radījis jaunu dramatisku tekstu, veidojot to pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem. Lugas teksts veidots saistītā valodā, lai panāktu izrādes ritmu, kur valodai ir muzikāla vērtība, un katrs no varoņiem ienes savu raksturu un sabalsojas kopējā ritmā. Komponista Edgara Raginska oriģinālmūzika caurvīs izrādi radot gan izrādes noskaņu, gan veidos saspēli ar runāto vārdu, ļaujot mūzikai radīt dziesmas raksturu sarunām starp varoņiem.
Pirmizrāde 10. maijā plkst.18.30 Mazajā zālē. Tuvākās izrādes – 30. maijā, 1. jūnijā un 9. jūnijā.