Viens no ieteikumiem pazīstamā politologa Steina Ringena jaunajā eseju krājumā “The Liberal Vision” jeb “Liberālais redzējums” ir paplašināt vēlētāju tiesības, tās dodot bērniem. Bērni likumā ir atzīti, taču tai pašā laikā arī diskriminēti. Bērniem jābūt pārstāvētiem, uzskata Ringens, kas saka, ka tas būtu pamatnosacījums vienlīdzīgā sabiedrībā. Nav obligāti jārunā par vēlēšanu tiesību piešķiršanu tieši bērniem, taču izdarīt tā, lai viņi būtu pārstāvēti. “Jaunāku bērnu mātēm es dotu vienu papildus balsi par katru bērnu, lai viņas to izmanto viņu labā,” Ringens raksta. Dot bērniem formālu varu, ko varētu īstenot viņu vecāki un tādējādi paplašināt vēlētāju skaitu ar kuru politiķiem būtu jārēķinās, varētu būt veids kā cīnīties ar to, ko bieži uztver kā antiģimenisku politiku. Ringens gan skar daudzus citus politiskus jautājumus, taču šo eseju krājumu raksturo viens sarkanais pavediens – raizes par attīstīto valstu trauslajām demokrātijām. Sevišķi viņu uztrauc, kā dramatiskās un pieaugošās atšķirības ienākumos var tikt kombinētas ar politiskās vienlīdzības ideju. Ringens atgriežas pie 1950. un 1960.gadu Rietumu politiskajiem jautājumiem – vai bagāto demokrātija ir visu demokrātija? Kā nevienlīdzīgi tirgus rezultāti var tikt samierināti ar demokrātiju? Kā amerikāņu modeļa ekonomiskās priekšrocības var tikt kombinētas ar Eiropas politiskajām un sociālajām priekšrocībām? Ringens apskata vairākas problēmas un, diskutējot šos kompleksos jautājumus, talkā ņem vairāku politisko domātāju, tādu kā Jesajas Berlina un Roberta Dāla, viedokļus. Līdz ar vēlēšanu tiesībām bērniem, Ringens min citus visai loģiskus soļus, kas būtu sperami, lai demokrātiju padarītu vitālāku. Viņš norāda uz pilsonisko asociāciju nozīmīgumu, augstu dalību sociālajā dzīvē, kā arī raksta, ka svarīgi ir nopietni uztvert idejas un dažādos līmeņos veicināt normas. Kā norādīts “Times Literary Supplement”, Ringena oriģinālais eseju krājums atgādina ne vien, cik daudz nepieciešams, lai uzlabotu un nodrošinātu laikmetīgo liberālo demokrātiju, bet arī, cik maz šajā jomā ir sasniegts pēdējos desmit gados.
Atļaut bērniem vēlēt?
Ne vien Latvijā un citās bijušajās austrumu bloka zemēs ir klibojoša demokrātija. Arī Rietumu valstīs dramatiski sarūk vēlētāju aktivitāte un vēlētāji kļūst arvien atsvešinātāki no politiķiem. Indivīdi nereti meklē alternatīvas politiskās izpausmes formas, kā lobiju grupas un radikālus paņēmienus. Kā norāda nesenais īru referendums par Lisabonas līgumu, partijas vairs nenosaka vēlētāju izvēles kā senāk, jo visas lielās partijas un interešu grupas iestājās par līguma ratifikāciju, taču vēlētāji to noraidīja.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.