Kad vārdi beidzas. Intervija ar Juri Rubeni

paldies!

Paldies,Juri,par šo dziļi garīgo pārdzīvojumu izklāstu par meditācijas būtību . man radās divējādas jūtas : no vienas puses klusēšana ,bet no otras cilvēks informāciju un pieredzi var saņemt tikai vārdos. Esmu bijusi Tibetā un redzēju tur cilvēkus ,kuri meditē nepārtraukti un nezinu ,vai tāds stāvoklis cilvēkam ir nepieciešams ,lai sasniegtu mērķi -saprast sevi ? Cieņā un apbrīnā par to ,ka no tāda vienkārša mācītāja ,kurš bija Atmodas procesa ierosinātājs un organizētājs ,varēja izaugt tik garīgi stipra un neatkārtojama personība. Es joprojām ticu tev! Lai veselīgs,auglīgs un mierīgs tev un tavai ģimenītei Jaunais Gads .!

PALDIES J. Rubenim par vina vardiem (intervija), par darbiem (gramatam) un par to dzilumu un vienkarsibu vienlaikus, ko vins dava pasaulei saja sarezgitaja laika! Vina piemers ir dzivs, jo vardi sakrit ar darbiem! Tas rada cienju un specigu velesanos sekot! Loti, loti iedevsmojosi! Apbrinoju vina unikalo speju patiesi un saprotami runat par lietam, kas stav arpus vardiem... par meditacijas pieredzi. Visdziljakaja cienja.

Nesen izlasīju grāmatu"Ievads kristīgajā meditācijā", par kuru varu pateikt vislielāko PALDIES J.Rubenim! Piekrītu,ka Jēzus aicinājums"...kad jūs lūdziet Dievu ,tad ejiet savā kambarī,aiztaisiet durvis..." nav novitāte. Tomēr ceļš līdz tam ir gana garš. Atrast sevi klusumā kopā ar Dievu,nav viegli,bet šodien,vismaz man,tas ir patvērums no skrienoši skaļās pasaules.

[Zvirbulēnam-Jēdzienu ''nelieši'" izdomāja muļķi par cilvēkiem,kas atklāj viņu būtību Tev ļoti gribas aizskart un izcelties,bet J.R. ir atradis savu ceļu,tu tikai lecies,tāpēc ka pats neesi atradis,nespēj pieņemt,ka citi ir tik pārliecināti. ] Man pašai skauž,ka cilvēki var būt tik pārliecināti.Es ticu Dievam,bet tas ir notcis citu cilvēku ticības dēl,nevis pašas meklējumu un pieredzes rezultātā.Tāpēc mana ticība ir ļoti vāja.vēl joprojām nespēju atbildēt uz tik parastu jautājumu-Kāpēc dzīvē notiek nelaimes,kapec cilvēki nav laimigi? Vai kads,kas tic un ir atradis var man palidzet un atbildēt.

"vai tev skolā katru dienu mācīja kādu citu matemātiku vai citu ķīmiju?" Es gan neesmu Ansis, bet iejaucos. Mācīja, mācīja. Un tālāk tev ir glupības, izņemot to, ka luterisms ir galējā robeža teoloģijas ietvaros. Jo tu acīmredzot nesaproti (vai būtībā nepieņem), ka pasauli (incl. Dievu) var uztvert citādāk (incl. dalīti), un tieši šajā aspektā ir kaut kas būtisks pašai uztverei. To noliegt var tikai tas, kas muļķojas un aicina citus nemuļķoties. Baznīca (kā Kristus miesa), protams, ir hermētiska. Taču tai (baznīcai) ir viena sīka problēma - ticība, kas nepavisam nav hermētiska. Ignācijs nav Dievs. Ignācijam ļoti patīk apgalvot, un sādā garā: "tu nevari iefiltrēties, pats esot sev pravietis, apustulis vai bīskaps. ja tā, tad sevi jau noklusējumā definē kā sektantu. bet demokrātijā jau viss iespējams. arī aprobežoto kustības." Īpaši pēdējais teikums tevi raksturo kā draņķi (piedod), kas neko nav sapratis no vēsts.

Ignācijs droši vien ir sakarīgs cilvēks, bet kapēc nepieciešama tāda sviestaina retorika? Tas pats atiecās uz Rubeņa interviju - ļoti jaukas domas, bet kapēc jāpieturas pie vārdu krājuma un līdzībām, kas (manuprāt) sevi ir izsmēlušas? Cerams, ka kāds ar lielāku literāro talantu kā man spēs pateikt to visu savādāk ...

tu tiešām esi ansis. ar to, ka dogmatism uzskati par "aprobežotu", tu parādi savu infantilitāti jebkuras reliģiskās tradīcijas izpratnē. vai tev skolā katru dienu mācīja kādu citu matemātiku vai citu ķīmiju? vai katru augustu, kad skaties debesīs, tu priecājies par to, ka greizie rati atkal izskatās pilnīgi citādāk? jo senāka un pamatīgāka garīgā tradīcija, jo lielāka tās autoritāte un mazāk iespēju pievilties. turklāt, jo šai tradīcijai ilgstošākā laikposmā mācība bijusi nemainīgāka, jo spilgtāka liecība, ka tās praktizētāji katrā nākamajā paaudzē apstiprinājuši tās nemaldīgumu. nopietnu tradīciju kristiešiem, izdzirdot kādu, kas baznīcai pārmet dogmatismu, atliek vien līdzjūtīgi pasmaidīt par kārtējo "brīvdomātāju", kas vēlas Dievu un Viņa atklāsmi Jēzū Kristū pastellēt pēc savas samaitātības, egoisma un aprobežotības. bet tu noteikti vēl vari laboties. vienkārši atgriezies no grēkiem, tici uz evaņģēliju un nonāc īstā baznīcā. tavas pārdomas pagaidām ir pārdomas vienatnē uz celma. baznīca ir Kristus Miesa. un šai Miesā tu nevari iefiltrēties, pats esot sev pravietis, apustulis vai bīskaps. ja tā, tad sevi jau noklusējumā definē kā sektantu. bet demokrātijā jau viss iespējams. arī aprobežoto kustības. par mācītāju j.rubeni. viņš nav aprobežots un zina, ka luterisms ir pēdējā robeža, līdz kādai drīkst nonākt kaut minimāli lietas sajēdzošs teologs. tālāk aizprotestējušies (š)protestanti jau uzskatāmi par fare out MUSH. beidz muļķoties, ansi :))

"Proti, galvenais, kam viņš pievērš uzmanību, runājot ar cilvēkiem, ir ne tik daudz tās problēmas, ko mēs saucam par grēkiem — viņam galu galā apkārt ir muitnieki, prostitūtas un citi deklasēti elementi, ar kuriem viņš ļoti labi saprotas. Viņš saredz lielākās briesmas reliģijā, kura ir pazaudējusi savu garīgumu. Reliģija, kura ir aizmirsusi, ka tās saknes ir konkrēta pieredze. Ja reliģija aizmirst saknes, tad tās misija ir neattaisnojama, bezjēdzīga. " " Diemžēl daudzi cilvēki, kas iet garīgo ceļu, apstājas virspusē. Viņi ir ļoti gudri, zina, ko drīkst, ko nedrīkst, ir gatavi visu pasauli ap sevi pamācīt, bet stāsts nav par burtu" .__________________________ Vai tik aprobežotu dogmatismu vistiešākajā veidā nevar attiecināt arī uz Latvijas luterāņu baznīcas vadību? Nespēju vien nobrīnīties, kā tik gaišs cilvēks kā J. Rubenis var atrasties vienā organizācijā ar tik šauri dogmatisku personību kā J. Vanags. Jau vairākus gadus neeju Latvijā uz baznīcu, jo nevaru iedomāties, ka Vanags savas dogmas varētu sludināt arī manā vārdā.

kristietība ir austrumu reliģija :) bez austrumu tēvu askētikas respektēšans zen prakšu piesaukšana tikai apstiprina piedāvātā apceres veida ne gluži kristīgo bāzi. austrumu kristietībā ir mācība par garīgo pievīlumu, ko visperfektāk koncentrējis savā tekstā "о прелести" sv.ignācijs brjančaņinovs: psylib.ukrweb.net/books/ignbr01/index.htm jūsu piegājienam ir pavisam citi, vairāk garīga komforta, ne patiesas iekšējās klusēšanas sasniegšanas mērķi. turklāt iekšēja klusēšana austrumu kristīgajā askētikā tiek uzskatīta par paša spēkiem nesasniedzamu līmeni, ko lūdzējam var piešķirt tikai Dievs kā žēlastības dāvanu. cilvēks dara visu, kas viņa spēkos, taču var mierīgi palikt bez šī patiesā iekšējā klusuma. sv.sārovas serafims, kad viņu aplaimoja Sv.Gara klātbūtne, sacīja, ka tad pat lūgšana apstājs, jo nav jau vairs Ko lūgt. Viņš ir ieradies. bet kā psiholoģiski vingrinājumi stresa ārstēšanai jūsu ieteikumi jau noteikti kādam noderēs. tikai nevajag tos deklarēt kā "kristīgus". tie ir vienkārši cilvēcīgi, ar tēliem un jēgu no kristietības, bet ne ar tās patiesā kristīgā askētikā briedināto būtību.

Pameditējiet vēl mazlietiņ, un tolerance radīsies.

Paldies, esat biežāk lasāms, dzirdams - kā gaismas stars tumsībā, mūsu Dvēseles ir izlaupītas , jo pazudis no dzīves galvenais. Mums vajag godaprātu un godavārdu - kur palikuši šie jēdzieni? Bicis

Izlasīju J.Rubeņa grāmatu, tā ir maza izmēra. Gaidāmā auditorija - patstāvīgi domājošs pārliecināts kristietis. Par ko - pa šāda kristieša apziņas iespējamo attīstības ceļu ārpus baznīcas tradicionālajiem rituāliem. J.Rubenis ir izgājis no parastajiem baznīcas procedūru „rāmjiem”, iesakot pielietot zenbudismā un jogā izmantotās meditācijas tehnikas un pozas, kā arī aprakstot tam pamatojumu. Bija interesanti lasīt. Domājošs kristietis droši vien iepazīsies arī vairāk ar zenbudismu un jogu. Pārliecināts kristietis droši vien paliks pārliecināts, domājošie varbūt meklēs jaunu ceļu, piemēram, uz NewAge, nosauktajiem, u.c. Svarīgais nav kādos vārdos to saucam un tieši kā to darām, bet process un mūsu rīcība.

Lai nu kas, bet muļķis gan šis putniņš nav. Vislieliskākais teiciens šai sakarā: PATS TĀDS.

Jēdzienu "muļķis" izdomāja nelieši, ar mērķi pakļaut, apspiest, izmantot! :)))