Uzvarētāji tika paziņoti astoņpadsmit kategorijās. Par Gada cilvēku kultūrā tika nosaukts teātra un kino režisors un latgaliešu kultūras aktīvists Viesturs Kairišs. "Šo balvu es gribu veltīt latgaliešu valodai. Rīgā tikko bija izrāde Pirmie, kas aiziet. Tā bija izrāde par lībiešu valodu. Es negribu piedzīvot izrādi Otrie, kas aiziet. Par latgaliešu valodu!" savas pateicības runas noslēgumā sacīja balvas ieguvējs.
Visvairāk balvu šajā vakarā saņēma hiphopa apvienība Latgalīšu reps, kas plūca laurus trīs kategorijās: Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā, Gada debija mūzikā un Labākais mūzikas video. Latgaliešu kultūras gada balvas žūrija piešķīra Boņuku viņu pirmajam oficiālajam mūzikas videoklipam Skots pa lūgu, kas filmēts Ludzā (meklējiet jūtūbē!).
Savukārt par labāko sniegumu popmūzikā vai rokmūzikā balvu ieguva grupa Bez PVN par koncertdarbību un dziesmu Golds iz ustobys un tās videoklipu. Tautas mūzikā tika suminātas Tautumeitas par koncertdarbību un albumu Lai māsiņa rotājās, bet šlāgermūzikā pie šīs statuetes tika grupa Galaktika par koncertdarbību un albumu Sirds vēl tic.
Par labāko sniegumu akadēmiskajā mūzikā tika nodēvēta komponista Riharda Dubras oratorija Marija. "Šis ir viens no šodien retajiem gadījumiem, kad mūzika ir īsta, tīra, patiesa – izauklēta dziļi autora sirdī. Tā nav "izštukota", bet gan sakņota patiesā lūgšanā visā tās iespēju dimensijā no siltas sirsnības līdz karstam, izmisīgam dvēseles kliedzienam," savā recenzijā rakstīja muzikoloģe Inese Lūsiņa.
Boņuka balvas tika pasniegtas arī literatūrā. Par labāko sniegumu tajā tika novērtēts Raibīs ar dzejoļu krājumu Pistacejis, par labāko izdevumu vai grāmatu tika izraudzīts Ilgas Šuplinskas, Līgas Rundānes, Aelitas Andrejevas darbs Gostūs pi Boņuka. Stuosti bārnim par Latgolu. Žūrijas speciālbalva tika Marutai Latkovskai un Ievai Jurjānei par grāmatu Kačeiša patmalis.
Par Gada notikumu tika izvēlēts 4. Pasaules latgaliešu saiets Latgales simtgades kongress, kas norisinājās 5. un 6. maijā. Par latgaliešu valodas popularizēšanu Boņuku saņēma bankas Citadele bankomāts latgaliešu valodā. Par Gada amatnieku vai saimnieku šajā vakarā tika nosaukts Rīgas kebabnīcas Ausmeņa kebabs saimnieks Valters Murāns.
Kategorijā Gada sniegums vizuālajā mākslā tika izcelts Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, Gada sniegums skatuves mākslā – koncertizrāde Latgales gredzens un Gada sniegums audiovizuālajā mākslā – Latvijas Radio stāstu cikls Latgales kongress. 10 stāsti.
Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē tika atzīmēta latgalisko vērtību iekļaušana Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā (jāatzīmē, ka vērtēšanas komisijā darbojās divdesmit deviņi iepriekšējo gadu balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji).
Savukārt par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināti divi izcilnieki – trimdas latgalietis, Vācijā dzīvojošais dzejnieks, publicists, filozofs, prozaiķis, literatūrkritiķis, pedagogs, mākslas zinātnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Spoģis un valodniece, filoloģijas doktore, skolotāja un sabiedriskā darbiniece Lidija Leikuma.
Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijas ierakstu var noskatīties interneta vietnē straume.lmt. lv/bonuks.