Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks par paveikto pērn ieguvis Aldis Bukšs ar kriminālromānu Bruoli, Viesturs Kairišs ar filmu Piļsāta pi upis, Latgales vēstniecības Gors koncertuzvedums Latgolys freska, repere Ūga ar albumu LG ir HH, grupa Tautumeitas ar albumu Dziesmas no Aulejas un koncertdarbību, grupa Rikši ar albumu trīp!, folkloras kopa Upīte ar aktivitātēm, albumu Padzīdam i... un videoklipiem, Andryva Jūrdža 175. jubilejas gada aktivitātes, Antona Kūkoja 80. jubilejas gada notikumi, grāmata Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns un dzejas izrāde Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ, kā arī latgaliešu dziesmu krājums Muna dzīšmu gruomota.
Par publikas simpātijas balsojuma balvas, kuras norisi organizēja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv un kurā par savu simpātiju varēja balsot ikviens gribētājs, – Žyka – saņēmēju kļuva folkloras kopa Upīte.
Ceremonijas organizatori – Latgales vēstniecības Gors komanda – uzsver, ka, neskatoties uz nevienkāršajiem apstākļiem, pagājušais gads latgaliskajā kultūrā bijis ļoti bagāts un daudzveidīgs, ievērības cienīgi notikumi un personības bijuši kā mūzikā, tā arī izdevējdarbībā, skatuves mākslā un arī kino. Līdz ar to īpašs gandarījums par visiem 30 sākotnējā balsojumā izraudzītajiem nominantiem, kuru veikums bagātinājis ne tikai latgalisko, bet arī kopējo Latvijas kultūrtelpu.
Šogad Boņuks balvu pasniegšanas ceremonija notika mazliet citādāk nekā ierasts – Latvijas Televīzijas tiešraidē, kas tika izdzīvota caur virtuālo realitāti, TV raidījumu vadītāja, komiķa Jāņa Skuteļa vadībā. Ceremonijā varēja redzēt arī grupas Tautumeitas, grupas Dabasu durovys, grupas Židrūns, folkloras kopas Upīte un grupas Raxtu Raxti mūziķu priekšnesumus. Boņuks vēl arvien ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē.
Boņuks 2020 māla statuetes par padarīto 2020. gadā saņēma:
Aldis Bukšs ar pirmo kriminālromānu latgaliski Bruoli
Aldis Bukšs ir rakstnieks, kurš nāk no Baltinavas. Pats rakstnieks stāsta, ka dziņa kaut ko rakstīt, pierakstīt un pārrakstīt viņā mājoja kopš bērnības. 2020. gada decembrī Aldis izdeva savu otro kriminālromānu “Bruoli“, kas ir pirmais kriminālromāns, kas uzrakstīts latgaliski. Romāns vienlaikus iznāca grāmatās gan latviešu, gan latgaliešu rakstu valodās.
Andryva Jūrdža 175. jubilejas gada aktivitātes
Septembra izskaņā tika svinēta izcilā latgaliešu kultūras darbinieka, latgaliešu rokraksta grāmatniecības pārstāvja Andryva Jūrdža 175. dzimšanas diena. Jūrdžs ir viens no nozīmīgākajiem un zināmākajiem Latgales nacionālās atmodas dalībniekiem. Jubilejas svinībās – koncertuzvedumā Suprātka Kuorklinīkūs jeb Andryvam Jūrdžam 175 – piedalījās Nautrēnu pagasta amatatierkolektīvi, jauniešu grupa Vysu voi nadaudz, mūziķi Arnis Slobožaņins un Vinsents Kūkojs un postfolkloras grupa Rikši. Pasākumā tika prezentēta Jōņa Cybuļska grāmata Andryvs Jūrdžs. Izdevums ir īpašs ar to, kas tas izdots divās valodās – latgaliešu un angļu, un atklāj ne tikai izcilā latgalieša un viņa ģimenes locekļu dzīves gaitas, bet sniedz arī ieskatu Latgales sociāli politiskajā dzīvē.
Antona Kūkoja 80. jubilejas gada notikumi, grāmata Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns un dzejas izrāde Pa mīlesteibu brīnūt, kuojis nasaļ
Latgaliešu dzejniekam, publicistam, kultūras un sabiedriskajam darbiniekam Antonam Kūkojam 2020. gada izskaņā paliktu 80 gadi. Par godu tam ir aizsākta viņa literārā mantojuma transformācija jaunos formātos – top muzikālā dzejas izrāde, tiek pārizdota dzejas grāmata Mīlesteiba. Lelais Līpu kolns, kā arī Facebook kontā katru dienu tika publicēts viens Kūkoja dzejolis no pārizdotās grāmatas. Grāmatai Mīlesteiba, Lelais Līpu kolns ir pievienots QR kods, kas aizvedīs uz izrādi internetā. Šī arī ir pirmā grāmata latgaliski, kuru reizē var lasīt arī neredzīgie un vājredzīgie ļaudis.
Folkloras kopa Upīte ar aktivitātēm, albumu Padzīdam i... un videoklipiem
Folkloras kopas Upīte virsuzdevums ir saglabāt, attīstīt, kopt un popularizēt nemateriālās kultūras mantojumu, kas nāk no Ziemeļlatgales, īpaši izceļot Upītes kultūrtelpas devumu. Jaunajā albumā Padzīdam i…, kas ir jau ceturtais folkloras kopas albums, ir 17 Ziemeļlatgales dziesmas. Tās savas dzīves laikā pierakstījis folklorists, novadpētnieks, dzejnieks un izcilais Latgales kultūras darbinieks Ontons Slišāns. Par albuma vizuālo noformējumu parūpējās tolaik deviņus gadus vecais Ontona mazdēls Jēkabs.
Grupa Tautumeitas ar albumu Dziesmas no Aulejas un koncertdarbību
Grupas Tautumeitas albumā Dziesmas no Aulejas apkopotas autentiskas Aulejas puses dziesmas. Albums vinila plates un kompaktdiska formātā izdots Latvijā un Vācijā. Albums ir savā ziņā grupas atgriešanās pie pirmsākumiem – Tautumeitas radās, lai Asnates Rancānes eksāmena koncertā izpildītu Aulejas puses tradicionālo mūziku.
Izdevums Muna dzīšmu gruomota: nošu grāmata, koncerts Dzīšmu gruomota un latgaliešu dziesmu stāsti
Līdz šim apjomīgākais latgaliešu dziesmu krājums, kurā apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan autordziesmas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu. Dziesmām pieejami vārdi, notis un akordi. Jaunais izdevums jau ir ar vēsturisku vērtību – sniedzot dziesmām iespēju saglabāties ne tikai audio versijās, bet arī plaši lietojamajā nošu rakstā. Izdevuma mērķis ir popularizēt dziedāšanu latgaliski. Tāpat arī Gorā pērn norisinājās koncerts Dzīšmu gruomota, kura iedvesmas avots bija tieši izdotais dziesmu nošu krājums.
Koncertuzvedums Latgolys freska
Anna Rancāne ir viens no mūsdienu Latgales spilgtākajiem simboliem – gan literatūrā un publicistikā, gan arī Latgales sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Koncertuzvedums Latgolys freska ir kā simbolisks ceļojums pa Annai īpašām Latgales vietām, kuras viņa labprāt rāda citiem, kuras ir iedvesmojušas un iepriecinājušas, un tas ir veltīts Annas jubilejai. Ceļojuma stāstus diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā izdziedāja Latvijas Radio koris un mūziķi, bet izstāstīja pati Anna Rancāne un Jaunā Rīgas teātra aktrise Baiba Broka. Uzvedums atspoguļo gan dzejnieces Annas Rancānes personību, gan viņai tuvas Latgales vietas, kas ietērptas mūzikas valodā, dzejas un prozas tekstos.
Postfolkloras grupa Rikši ar koncertdarbību, albumu trīp! un videoklipiem
Pašā 2020. gada janvāra sākumā savu trešo albumu, svinot desmit gadu dzimšanas dienu, izdeva postfolkloras grupa Rikši. Albumā trīp! dzirdamas 12 Rēzeknes puses gadskārtu ieražu dziesmas grupas dalībnieku aranžijās. Albums piedzīvoja divus atklāšanas koncertus – Latgales vēstniecībā Gors un mūzikas namā Daile.
ŪGA. Albums LG ir HH
Latgalē ir hiphops – par to pagājušajā gadā ar savu debijas albumu LG ir HH atgādināja repere Ūga no apvienības Ausmeņa Records. Par 11 dziesmu apkopojumā iekļautiem skaņdarbiem viņa iepriekš ir teikusi: "Taisīju mūziku, kas man nesa jumtu nost, manuprāt, es klausītāju rauju iekšā izdzīvot līdzi visam mūsu stāstam, kā viss sākās – kustība, mūzika."
Viesturs Kairišs un spēlfilma Piļsāta pi upis
Piļsāta pi upis ir attiecību stāsts uz pagājušā gadsimta 30.–40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Pirmo reizi vienā Latvijas filmā ietverti daudzi un dažādi vēsturiskie notikumi, kas šajā laikā nepielūdzamā ātrumā sekoja cits citam. Režisora Viestura Kairiša spēlfilma ir veidota ar mīlestību pret Latgali un ir iemūžinājusi tās kultūru un cilvēkus. Kā teicis režisors: "Filma ir latgaliešu valodā – skaistākajā pasaules valodā." Piļsāta pi upis ir 2020. gada skatītākā filma Latvijas kinoteātros, to ir noskatījušies ap 70 000 skatītāju.
Balvai šoreiz tika saņemti vairāk nekā 120 pieteikumi kategorijās Valoda. Literatūra. Publicistika, Audio. Video un Aktivitātes. Notikumi. Personības, kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 112 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktivitātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties: https://bonuks.lv/zynomi-latgalisu-kulturys-goda-bolvys-bonuks-2020-nominanti/
Balvas Boņuks 2020 žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits – 56 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvisti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti.
Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības Gors komanda. Balvas norisi atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar AS Latvijas valsts meži un Latgales Reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Aglonas novada, Baltinavas novada, Balvu novada, Dagdas novada, Krāslavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Rēzeknes novada, Viļānu novada un Viļakas novada pašvaldības, biedrība Partitūra, Latvijas Televīzija, SIA Kompānija NA, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latgales Kultūrvēstures muzejs, filmu studija Balti, SIA Latgales ziedi, kafejnīca ZĪDS, Latvijas Radio Latgales studija, Veselības inspekcija un Slimību profilakses kontroles centra Rēzeknes nodaļa.